Gājiens par Vienlīdzību 2008

Ja godīgi saka, man nereāli un ļoti patika šī gada gājiens! Protams, kā jau allaž, mazas problēmiņas ar ietikšanu pasākuma vietā. Man jau tā iespēja uzzvanīt kādam, kurš noteikti zina, kur ir īstā ieeja. Bet tā, cilvēkam no malas, nju- jābūt dikti motivētam, lai sameklētu ieeju un saņemtu jauko policistu akceptu ienākt pasākumā.

Sastapu dažus mīļus un jaukus cilvēciņus. Bija tiešām labs noskaņojums, jo visi gājiena dalībnieki bija smaidīgi un draudzīgi. Šoreiz man izpalika pat parastā apsēstība ar fotografēšanu. Ļoti vienkarši, iet pašai gājienā gribējās vairāk, nekā to fotografēt no malas.

Būšu godīga un neteikšu, ka pašmāju geju un lesbiešu bija daudz. Allaž var vēlēties labāk un vairāk! Tādēļ pakratu nosodoši pirkstu to homoseksuāļu virzienā, kuri izvēlas gājienā neiet! Mīlīši, jūs esat mazliet jocīgi! Nju kā jums šķiet, kas un kā spēs atrisinat mūsu(lasīt- arī jūsu) problēmas, ja ne mēs paši? Tagad un šeit?

Atrunas par to, ka redz, Eiropas likumos viss jau ir skaisti ietverts un mums tagadiņ tā kā jāpagaida tikai… Nu piedodiet, dzīve tak iet! Diena pēc dienas un gads pēc gada. Un Latvijā joprojām gana cilveku, kuri ar lepnumu saka:”Latvija nav Eiropa!” Un zinat, tā šķiet, ka deputāti Saeimā doma tāpat.

Ļoti patīkami un negaidīti, ka mūsu valsts prezidents ir tik pozitīvi izteicies seksuālo minoritāšu jautajumā, bet, ar to vien jau nav līdzēts. Jo ir vēl tādi cilvēki kā tā sieviete no nama iepretī Mozaīkas birojam, kura izsauc policiju, lai tā novāc pa Mozaīkas biroja logu izkarinato varavīksnes karogu. Vēl ir tādi gudrīši, kuri uzlauž Mozaīkas mājaslapu, nozog tur esoso informāciju un publicē delfos… , vispar jau- visu cieņu, man hakerīši tīri labi patīk! Gudri cilvēki. Un azartiski. Un kādēļ lai neuzlauž kaut ko, ko var uzlaust? Īpaši, ja vēl par to piķi saņem. Bet, publicēt Mozaīkas biedru sarakstu, tas jau diezgan dumi. Mazliet pārāk sīkumaini. Un nu, ne-stilīgi… Kā man šķiet.

Jāteic, ka protestētājiem šoreiz smagi nenoveicās. Viņi izvēlējās stāvēt pie tās žoga daļas, kur nekas interesants nenotika. Nu ok, varēja jau mūs viņi redzēt, mazliet lielākā izmērā par skudru. Bet nekādas konfrontācijas! Neraža, vai ne? Tad nu uz pasākuma beigu cēlienu protestētājiem radās beidzot sakarīga doma- pārcelties ar saviem iebildumiem tuvāk Anglikāņu baznīcai. Dievnams gan viņu kliedzienus slāpēja. Un mūsu pasākums aizritēja miera vējos. Esot bijuši kādi paris simti protestētāju. Katrā ziņa- maz, ja es tā “uz aci” vērtēju. Garlaikotu garāmgājēju nebija vispār gandrīz nemaz. Kas priecē, jo personīgi es dodos gājienā ne jau tādēļ, lai pasaule uzmācīgi skatītos uz mani, rādītu ar pirkstiem un norietu. Es eju, lai pasaule pierod, ka es esmu tāda, kāda esmu un aizmirst. Aizmirst tāpat kā aizmirst, ka kaimiņš izžāvis veļu uz balkona. Vai to, ka vakar kafiju pasniedza meitene ar melniem matiem. Detaļas nav būtiskas, bet katrs, kurš bļauj:”No Pride, no gay!”, izceļ detaļas, nianses. Sīkumus, kuri patiešām ne uz vienu citu neattiecas. Bet kuras sabiedrība tomēr izvelk, izķidā un dažkārt arī soda, ja vien tu neslēp šīs nianses ar bulterjera tvērienu. Varbūt kādam patīk izlikties un melot. Es gan esmu tik riebīgs cilvēks, ka saku visu kā ir. Ko domāju, jūtu… Un izlikties neciešu!

No pasākuma vietas bija iespēja aizbraukt ar autobusiem. Maršruts tika slēpts, bet viegli uzminams. Jādomā, ka Abrenes ielas autobusu galapunkts tik lielu homoseksuāļu uzplūdu pieredzēja pirmoreiz. patiesi vēsturisks mirklis. Nu un policijas ekipāžu pavadībā baraucoši pilni autobusi Rīgas centrā noteikti nevienam nelikās aizdomīgi!

Ja vien protestētajiem būtu bijusi gana liela motivācija, viņi varēja mūs sagaidīt Abrenes ielā. Bet, neviens nebija. Izņemot izbrīnītus un slinki zvilnošus cilvēkus Abrenes ielas pieturvietās…

Zinu, ka tagad bieži dzirdēšu jautajumu:”Kādēl jūs tur ejat, ja slēpjaties no protestētājiem? Aiz žoga, kā zvēri…” Nu redz, mēs ejam, jo mums ir tiesības iet. Tiesības būt. Un tiesības prasīt. Un mēs esam aiz žoga, jo ir daļa sabiedrības, kura nedod mums tiesības iet, nedod tiesības būt un liedz iespējas prasīt.

Liels paldies Mozaīkas komandai! Īpašs paldies katram cilvēkam, kurš šodien apsargāja mūs. Un paldies Rīgas Satiksmes šoferīšiem, par to, ka viņi mūs aizvizināja drošībā. Izskatas, ka vismaz mūsu šoferīsi ir krietni gudrāki par kolēģiem no Lietuvas.