Brīvās laulības

vārdu savienojums, kurš pēdējā laikā bieži tiek lietos kā termina “viendzimuma laulības” aizstājējs. Pirmajā brīdī šķiet, ka tas tiešām raksturo ļoti tieši un precīzi divu cilvēku brīvas gribas savienību- dot savus solījumus ilgtermiņa kopbūšanai un labākai dzīvei viens otra paspārnē arī sliktākos, ne tikai labos laikos.

Brīnišķīgi! Homoseksuāla cilvēku sapnis. Būt brīvam savā partnera izvēlē. Brīvi izvēlēties, brīvi slēgt laulību… Brīvi. Un tomēr!

Sabiedrības heteroseksuālā daļa vārdu kombināciju “brīvās laulības” uztver ar krietni mazāku pretestību, ja salīdzina ar “viendzimuma laulību” pieminēšanu.

Vāks!

Viss, bez šaubām, šai pasaulē ir pilnīgā kārtībā un harmonijā! Tā, laikam, nodomāja puisis, kurš viendien aizgāja formēt ielūgumu savam ārzemju sirdsāķim… Un uz jautājumu, kāds tad būtu aizjūru ciemiņa uzturēšanās mērķis, puisis godprātīgi atbildēja: ” Es esmu pederasts! Un mēs abi precēsimies Zviedrijā!”

Es nosnigu līdz ar linoleju… Notecēju līdz kanalizācijas lūkai un klusi nolēmu, ka būšu labāk nekaitīga baktērija uz klozetpoda sienas! Jēziņ!!! Lai gejs, pie pilna prāta esot, sevi sauktu par pederastu?! Vai tas kaut kāds modes kliedziens tagad? Tendence?

It kā lietas apstākļus nebūtu varējis izklāsīt kā toleranci veicinošāk… Tak ne… “Zdrastje, ja vaša tjošča!”

Bet… nu labi, pieņemsim, manī ierunājās jūtīgā lesbiete.

Slazds

Lai vai cik rožaini sapņi un nākotnes vīzijas mūs nepiemeklētu bērnībā! Der paturēt prātā- ne jau visi sapņo par princi uz balta zirga. Ja nu vien nabaga lopiņu nevar izdevīgi pārdot, princis tiklab var jāt ar savu kleperi, no kurienes ieradies…

Un ar princesēm ir līdzīgi. Ja nu tu sēdi savā stikla kalnā un redzi, ka kāda tīkotaja spītīgi rāpjas, ķeras un ķepurojas arvien augstāk un tev tuvāk, tad varbūt ieslēdz kritisko domāšanu! Iespējams, ka tīkotāja nav vis glābēja, kas atmodinās tevi ar skūpstu no dziļa miega. Iespējams, viņa izmetīs tevi pa logu! Iepriekš nogriezīs tavu bizi. Nedod Die’s, tā vēl kur aizķersies un tu krītot nebūsi pietiekama pakāpē pagalam!

Šī ir viena merkantīla pasaule. Allaž bijusi un būs. Tāda nu ir tā cilvēka daba.

Un tā, pieņemsim, tu esi sieviete ap 45 gadiem. Tu esi lesbiete. Tev ir dzīvoklis, auto, mazliet naudas uz kontiņa un neizmērojama seksuāla pieredze. Tu jūties tik pieaugusi, tik harmoniska un pietiekami gudra, lai varētu dalīties pierdzē, palīdzēt, glābt klīdušas dvēseles.

Un te tavā priekšā nostājas laumiņa. Īsta paradīzes būtne. Mazliet skumjām, apjukušām acīm. Viņai kā likums nav kur palikt. Mājās viņu negaida, nepieņem vai māju vispār viņai nav. Un viņa jau neko tādu nevēlas. Kaktiņu, kur pasnaust, rasu- ko padzerties un beidzot kādu saprotošu, ar kuru parunāties.