Valencija, viena vakara iespaidi.

Vakras ienāk Valencijā ar cilvēku tūkstošiem ielās. Gaiss piesātināts ar cilvēku balsīm un ziedošu mandarīnu aromātu.

Laiskā solī dodos pastaigā pa vecpilsētu. Kafejnīcas, restorāni, bāri… Šī ir pilsēta, kur veci cilvēki nebaidās iziet ielās pēc saules rieta. Skaistas, koptas omītes, paķērušas savus vecīšus zem rokas, aristokrātiskā solī dodas pasēdēt kādā no atklātajām ielas kafejnīcām. Lai sastptos ar kaimiņiem, draugiem un paziņām pie karstas kafijas krūzītes. Pārrunātu skaļi un emocionāli, kā jau visi te dara, dienas jaunumus politikā un futbolā.🙂

Jaunieši. Tie tāpat kā mūsu Rīgas brašuļi skeito. Jāteic, ka nebūt ne sliktāk par rīdziniekiem! Toties krietni…savādāk. Nav alus. Nav alkoholisko kokteiļu. Uz akmens soliem saliktas vien sulu pudeles, ūdens, kāds našķis. Viņi nav agresīvi, nav apdzērušies un atkodušies. Nejaušu garāmgājēju vienmēr palaiž garām. Apstājas, uzgaida.

Cits bars jauniešu vienkārši sēž uz kādas baznīcas kapnēm. Diskutē par kaut ko, vēro garāmgājējus. Un nekādas ķiķināšānas, baksīšānas ar pirkstiem garāmgajēju virzienā, kā tas mūsējiem jauniešiesm itin parasts. Jaunajiem spāņiem pietiek pašiem ar sevi, lai būtu jautri.

Valencija salīdzinoši nesen kļuvusi par tūristu iemīlētu pilsētu. Jādomā, ka blondīnes šīs pilsētas ielās redzamas aizven biežāk. Arī pašas spānietes labprāt pabalina šķipsnas. Dažas pat izbalinās maksimāli gaišas. Tomēr to balto toni, kuru latvietei panākt ir vieglāk par vieglu, spānietei uz savas galvas neredzēt.🙂 tādēļ viņi visi kā viens grib paskaīties un pabrīnīties. Īpaši, ja dodies uz kādu nomaļāku rajonu. Skatīšanās ir tā vēl. Bet, nekādu komentāru mugurā un nepieklājīgu žestu! Tie cilvēki prot pabrīnīties arī klusumā.

Garām aizslāj jauns pāris. Puisis skaistā baltā uzvalkā ar krāsainu brošu uz atloka. Viņam elkonī ieķēries, blakus soļo viņa sirdsdraugs. Abi izlaipo cauri pārpildītajam laukumam, nemaz neslēpjot, kas viņi viens otram ir. Skaists pāris. Sabiedrības reakcija? Vienaldzīga līdz labvēlīga.

Latvijā jau būtu saņemuši pāris asas piezīmes un nokaunināti. Pie labākā scenārija…

Iegriežos kādā no šķērsielām. Atveras kādas kafejnīcas durvis un pa tām iziet divas sievietes. Tā viena pavada otru un noskūpsta uz atvadām. Tik vienkārši un dabiski. Nevienam nerūp, ko viņas dara.

Ieliņa iecērtas gājeju pārejā. Aiz tās gaisa tilti. Zem tiem palmu parki un futbola laukumi. Jaunieši tos aktīvi izmanto un dzenā bumbu pa orandžajām Spānijas smiltīm tā, ka putekļi put vien. Laiks, aptuveni 1.00 naktī… Nakts putni tie spāņi.🙂

Ienirstu kārējos ielu labirintos. Kājas nogurušas, piesēstos tās atpūtināt. Tepat blakus veras vaļā kāds klubs. Sieviete sakārto ielas kafejnīcas krēslus un galdiņus viesu uzņemšanai. Ieslēdz reklāmas gaismas. Pamazām ierodas pirmie apmeklētāji. Izrādās, tas ir lesbiešu klubs…

Latvijā es neparakstītos sēdēt atklātā lesbiešu vasaras kafejnīcā uz ielas. Dimiteres kundze ar sveto ūdeni ir mazākais ļaunums, kas varētu sabojāt vakaru un omu. Bet šeit? Spānijā, valstī, kur katolisms ir izkopts līdz nemaņai, es to varu. Iet un mierīgi sēdēt sev līdzīgo bariņā.

Atgriežos viesnīcā. ierušinos segās, lai saldi nosnaustos līdz Spāņu “rītam”. Kurš sāksies plkst 9.00 ar pirmajiem baznīcu zvaniem. Brīvdienās baznīcas zvani te dzirdami nepārtraukti. Tie noziņo stundas un ieskandina kāzas. Un precās spāņi kā traki! Ar lielu troksni un bariem vien! Bet, tas jau cits stāsts.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s