Vietējais feminisms

rh-smallprofile.jpgKad heteroseksuālas sievietes sāk runāt kā lesbietes, mani tas mulsina. Jo nebūt ne katrai lesbietei piemīt tik feministisks pasaules redzējums, kuru sabiedrība tai tomēr piedēvē.

Iespējams, atbilde slēpjas apstāklī, ka latvieši ir nesen tikuši brīvāka valgā un, kā sociums, nav izslimojuši ar visām jaunmodernajām kaitēm. Iespējams, ar pāris gadsmitu kavēšanos feminisms ir skāris arī latvietes?

Latviešu sieviete sāk aprakstīt vīrieti, nevis kā kaut ko “saistībā ar sevi”, bet, kā kaut ko svešu. Tādas vēsmas virmo gaisā. Par tām vīriešiem būtu jāsāk satraukties.

Nav retums, ka sieviete dodas peļņā, lai uzturētu ģimeni. Kas zīmīgi, pat ģimenēs, kur noteicošā loma piederējusi vīrietim. Sievietei ir jārūpējas par saviem pēcnācējiem, šī apziņa viņām liek lauzt stereotipus un uzņemties vadošo lomu. Sieviete dodas medībās. Un, kad viņa ir atgriezusies ar pirmo medījumu, vairs nekas un nekad viņu napadarīs atkal par to sievieti, kura pienes vīram čības tā iemesla dēļ, ka tā vajag un ir pieņemts. Jā, ja viņa pati to vēlēsies.

Varbūt Rīgā dzīvojošiem šāds modelis nav pazīstams. Bet nomēriet savu 150 km rādiusu ap šo lielpilsētu un pavērojiet, kā dzīvo cilvēki tur! Vai nu sieviete strāda kā melnstrādnieks saimniecībā(faktiski=vīrietim), vai velk viena mājas soli(atkal faktiski=vīrietim), kamēr vīrs peļņā, vai arī brauc peļņā pati(atkal…).

Aizvien biežāk dzird sievietes runājam, ka mīlestības viņu attiecībās nav. Ir pienākums. Ir tā sajūta, ka esi pieradusi pie tā cilvēka, kā pie laba mājas kustonīša. Ka kopdzīve esot pienākumu pārdale, kas ne allaž izdevīga abiem. Aizvien vairāk manu, kā viņas pukojas, ka vīrs iedomājies viņas par modinātājpulksteni, kurš pirms nozvanīšanas pagatavo brokastis. Ka viņa vieoklis ierobežo… apspiež. Aiziet pat tiktāl, ka sieviete(Sieviete! Pēc dabas romantika un garīga substance!) saka, ka mīlestība ir nevēlama. Ka tā ir kaite, slimība, jo mīlestība sievieti padara atkarīgu no vīrieša. Viņas nereti saka, ko no tā “Jānīša” vispār ņemt, sieviete vienkārši esot labāks cilvēks… Nereti sieviete palīdz sievietei kā laba biedrene, nelaimes māsa, nodalot “mēs”, tas ir sievietes, no “viņi”, tas ir vīrieši”.

Viņas ne tikai apspriež to ar draudzenēm. Viņas vienkārši raksta. Rakstīt tukšumam nozīmē diskutēt ar sevi un pieņemt lēmumus. Vienatnē, bez vīrieša.

Vīrieši, biežāk lasiet, ko raksta jūsu sievietes!🙂

Cits atzars- topošās amazones. Kamēr vīrieši pelna, viņas meklē izdevīgu ieguldījumu. Tiek vērtēta potencialā partnera potence. Kā fiziska, tā ekonomiska. Un pēdējā, jo īpaši. Ja topošie vīri dažkārt dzirdētu to, ko saka viņu līgavas pirms kāzām, nereti tas spētu salauzt pat pieredzējuša ciniķa sirdi!

Emocionalais seklums kā kulturālā feminisma sekas. Kur sieviete savus dotumus patērē ieguldot tos darījumos ar labiem procentiem. Pirms kāzām nereti tiek apspriests, vai Jānis nav tomēr izdevīgāka partija par Māri. Un tie nav stāsti no Holivudas. Lai gan sižets neatpaliek, tomēr tā ir viena no latviešu dzīves reālijām.

One thought on “Vietējais feminisms

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s