Vertikālie teikumi.

Čīkst saprāts,

kas sakauts,

kā bērns

mātes klēpī…

Kam ar

pieri sienā

skriet nav ļauts.

Tik daudz

reizes.

Tik daudz

punu.

Aiztaupīts.

Tikai saprāts

kā bērns-

Izlutināts.

Brēc.

 

***

 

Es tevi nozogu pilsētai!

Uz vietu, kur kājas basas

Vēl drīkst zālē grimt

Un bīties no aukstas rasas.

Pilsēta, tā auksta.

Tai laimes skurbums

Pat plaukstā

Neatpazīts.

Pazūd

Sīks.

 

***

Kokle

bez stīgām

Ka vīnoga

nokaltusi.

Klusums

bez skaņas.

Fatāls

tukšums.

 

***

Acis vaļā.

Tumsa acīs

slīkst…

Tumsā

pat aklie

savus sapņus

glezno.

Līdz jauna

saule

dzimst.

***

Nodreb putns

manās krūtīs.

Durvīm- vaļā,

krītot ciet.

Tām enģēm

bezgalīgas

ceļa jūtis.

Tās tik iet

un iet…

 

 

 

 

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s