Mīti

 

Visas lesbietes ir feministes un/vai neieredz vīriešus!

• vēsturiski, valstīs, kur feminisma kustība ir bijusi aktīva, lesbietes nereti vispār netika uzņemtas šo organizāciju rindās. Jo heteroseksuālās feministes allaž ir vēlējušās uzsvērt savu nevienādību ar lesbietēm. Protams, lesbiešu vidū ir sievietes, kurām vīrieši nav patīkami kā cilvēki, bet tādas sievietes ir atrodamas arī starp heteroseksuālēm. Tomēr tikpat bieži lesbietēm ir ļoti labas biedriskas un draudzīgas attiecības ar vīriešiem. Ne tikai gejiem, bet heteroseksuāļiem. Un galu- galā, katrai lesbietei ir vai nu tēvs, brālis, brālēns. Turklāt ir lesbietes, kuras labprātāk izvēlas strādāt vīriešu kolektīvos. Kuras jūtas brīvāk tieši starp vīriešiem, jo tie viņām ir saprotamāki. Sievietes, turpretī, viņām var likties pārāk gaisīgas. Kā no citas planētas.

Par homoseksuāli kļūst cilvēks, kura pirmais seksuālais kontakts ir bijis ar sava dzimuma pārstāvi.

• ir dažādi pieņēmumi par to, kurā brīdī nostiprinās seksuālās orientācijas vadlīnijas. Nozīmīgs periods bērna attīstībā ir viņa pirmie trīs dzīves gadi. Jau šajā vecumā bērni cenšas iepazīt viens otra ķermeni, pētot viens otra atšķirības. Šajā vecumā bērns rod sapratni par atšķirībām starp dzimumiem. Šī darbības pēc savas būtības ir aseksuālas, tomēr nereti jau šajā periodā redzams, par kuru no dzimumiem bērns interesējas vairāk. 3-5 gadu vecumā bērns iziet jaunu attīstības fāzi, kurā ļoti nozīmīgas ir attiecības ar māti un tēvu jeb personām, kuras izpilda reālu vecāku funkciju. Edipa komplekss. Līdz 7 gadu vecumam bērns izstrādā savas dzīves aptuveno scenāriju. Un zinot to, jau iespējams minimāli, bet tomēr, prognozēt bērna nākotni. Un netieši secinot, arī tendences uz vienu jeb otru orientāciju. Aktīvi un apzināti seksuālās identitātes meklējumi sākas agrajos pusaudža gados- 12-13 gadi, pubertātes periodā. Jaunietī rodas pirmās seksuālās fantāzijas un jau pirms reālās pieredzes, tās var būt kā heteroseksuālas, tā homoseksuālas. Orientācija un personība kopumā iegūst savu noturību aptuveni 21 gada vecumā. Acīmredzami, seksualitātes formēšanā izdalāmi divi svarīgākie momenti- Edipa komplekss un agrīnā pubertāte. Tas ir laiks, kad faktiski reālās seksuālās pieredzes- pirmā seksuālā kontakta nav un tam arī vēl nevajadzētu būt.

Heteroseksuālā mīlestība ir vienīgā pareizā, jo ved pie pēcnācēju radīšanas.

• dabiska apaugļošanās iespējama tikai starp vīrieti un sievieti. Tas tomēr nepierāda, ka homoseksuālā mīlestība ir mazāk nozīmīga. Tāpat, kā tā nav mazāk nozīmīga to hetero pāru attiecībās, kuri gadiem mīlējas, izmantojot kontracepciju. Nemaz nevēlas pēcnācējus. Ļaunākajā gadījumā- nemaz nevar kļūt par vecākiem, jo ir neauglīgi. Mīlestība nav tikai bērnu radīšana, tā ir arī divu pieaugušu cilvēku vēlme būt kopā, rūpēties vienam par otru, dāvāt prieku, laimi. Homoseksuāļi vēlas pilnīgi topašu, ko heteroseksuāļi.

Homoseksuāļus interesē tikai sekss.

• sekss homoseksuāļus interesē ne vairāk un ne mazāk ka heteroseksuāļus. Galu- galā, ja tā būtu patiesība, homoseksuāļi necīnītos par tiesībām reģistrēt partnerattiecības, necenstos ar likumu aizstāvēt partneru kopīpašumu un necenstos panākt stāvokli, kad vienam partnerim ir tiesības aprūpēt otru vecuma, slimības un nelaimes gadījumā. Šādas vēlmes izrāda nebūt ne visi heteroseksuāļi, lai gan viņiem ir sniegtas visas iespējas saistīties vienam ar otru pilnvērtīgi.

Homoseksuāļi rada bērnus, lai izaudzinātu no tiem jaunus homoseksuāļus.

• sekojot šādai loģikai- visiem cilvēkiem jābūt heteroseksuāliem.