Biedrība “Mozaīka” apstiprina, ka “Rīgas Praids 2008” notiks.

Gājiena mērķis.

freimane_hf.jpgL. Freimane: “Gājiens nav pašmērķis, tas ir līdzeklis, kuru mēs izmantojam, lai pievērstu uzmanību jautājumiem, kuri mūs interesē. Un tie ir jautājumi, kas skar to, kā Latvijā dzīvo cilvēki, kuri ir homoseksuāli orientēti. Mēs uzskatām, ka viņu tiesības nav pilnībā aizstāvētas. Patiesībā- viņiem trūkst gandrīz visu tiesību, kas ir citiem cilvēkiem šajā valstī.

Mēs zinām no pieredzes gan šeit, gan citās valstīs, ka tik ilgi, kamēr mēs tikai runāsim, organizēsim seminārus, iesim pie politiķiem, tikmēr nekas nemainīsies. Neveidosies sabiedriskā doma, nebūs šīs diskusijas. Tātad Praids ir līdzeklis, kā pievēsrt uzmanību savām problēmām, līdzīgi kā to dara jebkura cita sabiedriska grupa, kas iestājas par savām tiesībām.

Primārais mērķis,panākt to, ka izveidojas šī politiskā griba – sākt runāt un pamazām ieviest partnerattiecību likumdošanu, kas nodrošinātu zināmas tiesības viena dzimuma cilvēkiem, kas dzīvo kopā pastāvīgās attiecībās līdzīgi kā to dara divu dzimumu cilvēki vai nu viņi ir laulāti, vai nav laulāti.

Un vienlaikus risināt diskusiju par to, kā Latvijā no valdošas politiskās elites izskan šis te ģimenes vērtību formulējums- laulāts vīrs, sieva un viņa bioloģiskie bērni. Lai gan mēs ļoti labi zinām un visi pētījumi rāda, ka ģimene Latvijā izskatās savādāk. Cilvēki ir šķīrušies, cilvēki nav precējušies, cilvēki precas atkal, bērni aug pie vecvecākiem. Ir vientuļās mātes un vientuļie tēvi. Līdz ar to, mēs uzskatām, ka valstij vajadzētu paplašināt ģimenes jēdzienu. Un līdz ar to- aizsargāt daudz plašāku cilvēku loku, nekā tas notiek pašlaik.”

Vai agresivitāte, kas izpaužas gājiena laikā nav likusi pārdomāt šo ieceri?

“Pagājušā gada pieredze liecina, ka gluži otrādi, agresija mazinājās! Un to cilvēku skaits, kas gatavi iet tiešām varmācīgā uzbrukumā, ir sarucis. Tas, protams, atkarīgs no policijas darba un Iekšlietu ministra, kas pagājušgad noteikti nostrādāja daudz profesionālāk nekā iepriekšējā gadā.

Man šķiet, ka paliek labāk. Paši geji saka, ka viņi retāk izjūt personīgus uzbrukumus, ejot pa ielu. Retāk notiek, ka viņam ko pārmet, bļauj, mēģina pieskarties. Arī politikā retāk dzird tik krasus izteicienus, kā pirms 2. gadiem. Politiķi iemācījušies lietot politiski korektu valodu. Tas nenozīmē, ka viņi mainījuši savu viedokli. Bet vismaz nav tik primitīva šī diskusija.”

Diskusija ar cilvēkiem, kuri aicina uz klaju agresiju nav iespējama!

gosa_hf.jpg

E. Goša: “Šeit ir noteikti jārunā par Latvijas politisko vidi. Mūsuprāt, politikais uzstādījums no LPP un LC apvienības puses: “Homoseksuāli cilvēki nav pavisam pilnvērtīgi sabiedrības locekļi.” , turklāt- kad tas tiek pasniegts klaji negatīvā un rupjā veidā, kā to pauž atsevišķi Saeimas deputāti, noteikti sabiedrībā atspoguļojas. To pašu var teikt par mēdijiem un baznīcu, kurai Latvijā ir diezgan liela ietekme. Veids, kādā tas tiek pausts- agresija, ir tas līdzeklis kā risināt šo problēmu. Uzstādījums- man nepatīk, eju un metu kādus priekšmetus, eju un situ.

Mēs uzskatām, ka nav iespējams veidot dialogu ar cilvēkiem, kuri pauž klaji agresīvu nostāju. Protams, homoseksuāliem cilvēkiem ir tās pašas pulcēšanās tiesības! Tās ir nostiprinātas Latvijai saistošos Starptautisko tiesību instrumentos. Nevar būt runa, ka šīs te tiesības būtu ierobežojamas. Tādēļ mēs nevaram veidot dialogu ar cilvēkiem, kuri vēlas iznīcināt noteiktu sabiedrības grupu. Konkrēta gadījumā- homoseksuālus cilvēkus.

 

Vai tomēr būtu jāpieņem, ka kāda sabiedrības daļa nevēlas, ka Praids tiek organizēts? Vai tā nebūtu iecietība un pretī nākšana sabiedrībai?

freimane_hf.jpg

L. Freimane: “Bet pretimnākšana kam? Varmācībai! Tas jau nozīmē, ka man, piemēram, nepatīk tas lēmums, kuru šodien pieņēma Saeimas deputāti. Es varu aiziet uz Saeimu un uzspridzināt kādu spridzekli pie Saeimas vārtiem. Un iecietības vārdā mēs pieņamsim, ka Saeima nelems vairs par šo jautājumu. Vai vispār nesanāks sēžu zālē, jo man taču ir tiesības būt agresīvai?

Tas būtu absurds! Ir jāatšķir, kas ir demokrātiskas un kas – kriminālas izpausmes. Un šeit nevar meklēt kompromisu, jo tas būtu tāpat kā meklēt kompromisu starp amerikas melnādainajiem cilvēkiem un kukluskanu. Starp nacistu Vāciju un ebrejiem. Te nav iespējams kompromiss. Šī ir saasinata līdzība, bet par to ir runa. Mēs nevaram piekāpties varmācībai! Viņiem ir tiesības neiet, neatbalstīt. Skaidri pateikt, ka viņi neatbalsta, ka viņi uzskata, ka tas nav pareizais līdzeklis vai, ka tas vispār ir nepieņemami. Bet tas neierobežo mūsu tiesības šādu pasākumu organizēt.”

Valda stereoptipi, ka homoseksuāli ir rīdzinieki, ārzemnieki, cilvēki, kuriem ir ļoti daudz naudas un kuri velas pārņemt pasauli.

gosa_hf.jpg

E. Goša: “Mēs nebeidzam brīnīties, ka ir cilvēki, kuriem nav izpratnes par homoseksualitāti. Mana personiskā pieredze liecina, ka, ja vien cilvēkam nav naidīgas attieksmes pret homoseksualiem cilvēkiem, tad līdzko es sāku viņiem skaidrot par lietām, kuras ir pašsaprotamas heteroseksuāliem pāriem, tad pēkšņi šis cilvēks nopūšas un saka: “Bet tiešām, es nekad nebiju par to padomājis, ka homoseksualiem pāriem ir ļoti daudz problēmu tieši juridiskā plāksnē.” Ir problēmas ar sabiedrības izpratni, ka homoseksuāļi nav ne ar ko savādāki. Kā vienīgi ar to, ka viņi vēlas būt kopā ar sava dzimuma pārstāvi. Bet profesionāli un tīri cilvēciski – viņi iet uz kino, apmeklē tos pašus restorānus. Ir sabiedrības daļa, kura uzskata, ka homoseksuāli cilvēki ir marsieši ar lielo naudu, kuri tagad vēlas pārņemt pasauli.”

freimane_hf.jpg

L. Freimane: “Pētījumi Eiropā liecina, ka Latvija atrodas paša apakšā, kas attiecas uz jautājumiem, cik liels ir iecietības līmenis un kāda ir izparatne par homoseksualitāti. Varbūt jaunam cilvēkam, kas dzīvo Rīgā, grūti to saprast. Bet Latvijā tiešām vairums cilvēku uzskata, ka viņi nepazīst nevienu homoseksuālu cilvēku, nav pat sastapuši šādu cilvēku. Ja viņiem jautā, kas ir šie cilvēki, kur viņi atrodas, nāk gaismā šie stereotipi- homoseksuāli ir:

  • rīdzinieki;
  • ārzemnieki;
  • ļoti naudīgi;
  • ļoti jauni;
  • seksuāli ļoti pārspīlēti aktīvi.

Es nebrīnos, jo šie priekšstati rodas no tā, ka cilvēki slēpjas. Te veidojas apburtais loks- slēpjas, jo zina, kāda ir attieksme. Bet, ja neslēptos, tad tā ātrāk mainītos.

Parasti, kad homoseksuālis atklājas, nenotiek tās lielākās šausmas, ko viņš iedomājas. Patiesībā cilvēku attieksme, kad tas ir viens konkrēts indivīds, ir labvēlīga, vai neitrāla. Cits jautājums, kas notiek ar vecākiem, vecvecākiem. Tas kādreiz ir sāpīgs jautājums. Bet vispār tas ir patīkamāks process, nekā cilveks savās bailēs iedomājas. Tas cilvēku izmaina, arī viņa personību, jo beidzot viņš var justies brīvs un realizet savu esamību, savu individualitāti. Nav jādzīvo melos, puspatiesībās, kas šausmīgi nomoka cilvēku.”

 

Informācijas avots- V-Diena.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s