atkal- par Praid’u.

Pirms nākamā seksuālo minoritāšu gājiena būtu svarīgi LGBT kopienā izlemt un nonākt pie kopsaucēja, kas tad ir Praids Latvijā. Viena no svirām savu tiesību nodrošināšānai vai karnevāls?

Šis ir jautājums, kurš satrauc ne tikai mani. Tas skar daudzus jo daudzus LGBT cilvēkus, kuri nopietni izturas pret savu un savu tuvinieku dzīvēm.

Kad tie LGBT kopienas cilvēki, kuri pirmajā Praida gājienā bija uzvedušies muļķīgi, viens pēc otra izteicās, ka Draudzības dienas neapmeklēs, es to uztvēru kā labu zīmi, lai piedalītos pati.

Demonstratīva skūpstīšanās, spēlējot uz kamerām. Mēles rādīšana, atkailināšanās un “fetiša un frīku šovi” ir darbības, kuras man nav pieņemamas. Es nevēlos piedalīties gājienā, kura dalībnieki uzvedas necienīgi. Vienkārši, jo šāda uzvedība nav man raksturīga. Un es neredzu, kā eksbicionisms man var līdzēt panākt tos dažus niecīgos papildinājumus LR likumos, kuri ļautu man dzīvot ar mierīgu sirdi, tostarp nekādi neietekmejot heteroseksuālo vairākumu?

Draudzības dienas man nelika vilties. Gājienā piedalījās parasti, ikdienišķi ģērbti un kulturāli cilvēki. Ja neskaita dažus transvestītus, kuri beidzot izrāvušies “prožektoru gaismā” ļavās sevi bildēt. Turpmāk es vēlētos, lai viņi ne tikai pozē, bet nes arī kādu ziņu- ko tad viņi vēlas panākt ar piedalīšanos gājienā tik ekscentriskā veidā?

Uzskatu, ka realizējot tās tiesības, kuras pieprasa geji un lesbietes, tiktu automātiski atrisinātas arī transvestītu problēmas. Tiktāl, cik tas skar dzīvi, nevis vēlmi pārģērbties. Varbūt man patīk latekss, tas tomēr nenozīmē, ka es tajā dodos uz darbu. Ārpus darba vari ģērbties, ka vēlies. Neviens to neliedz.

Es varu saprast, ja transseksuāļi papildus varētu vēlēties vienkāršāku procedūru, kā juridiski pieskaņot dzimumu savam psihologiski- fiziskajam stāvoklim. Tomēr, transseksuāļu jautājumā vismaz kaut kas tiek darīts. Kamēr homoseksuāļi tiek ignorēti.

Rakstot šīs rindas, es ļoti labi apzinos atšķirību starp transseksuāļiem un transvestītiem. Ceru, ka Tu, ja lasi šīs rindas, arī saproti, ka transvestīts nav taspats, kas transseksuālis.

Tāpat man nešķiet saprātīga jebkura cita izrādšanās tik nopietnā pasākumā kā gājiens par līdztiesību. Geji plikiem dupšiem un neadekvātas lesbietes kailām krūtīm- skati no ārzemju Mīlestības gājieniem, tiešām, nav tas, kur vēlos būt līdzdalīga. Laikam tomēr nevajadzētu jaukt kaut kādus uzdzīves svētkus ar cīņu par nopietnu lietu.

Ņemot vērā, cik bīstami ir piedalīties šādos gājienos, man nav pieņemams arī, ka vecāki tajā ņem līdz savus bērnus. Mīļie vecāki, vai jums nemaz neienāk pratā, ka jūsu bērnam, visticamāk, nav melnās jostas un aizstāvēt viņš sevi nevar! Nopietnā situācijā jūs paši esat bezspēcīgi un savu bērnu jūs aizstāvēt nespēsiet vairāk kā sevi. Paļauties uz to, ka bērnam pūlis neuzbruks ir nepiedodami naivi! Īpaši, ņemot vērā, kas ir tie cilveki, kuri pieteikuši aktīvu pretsparu homoseksuālās kopienas centieniem garantēt sev drošu, vienlīdzīgu dzīves vidi.

Atsevišķu cilvēku iracionālās bailes no citādā stāv augstāk par humānismu. Ar to jārēķinās. Kaut pagājušajā gada mestās petardes, ja sagadītos tā, ka uzmet cilvēkam, pamatīgs apdegums, pat aklums būtu garantēts. Un vai bērnam tiešām jāizjūt, kā tas ir- atrasties nosodījuma epicentrā?

Arī nepilgadīgiem cilvēkiem gājienā nav ko darīt! Viņi nemaz nedrīkst tur atrasties bez vecāku atļaujas. Lai gājiena laikā notiek kas nelāgs ar kādu pusaudzi, uzminiet, kurš tiks vainots?

Kas bijis, tas bijis. Sākums nekad nav vienkāršs. Arī LGBT kopienā beidzot jāsāk atdalīt pelavas no smiltīm.

Pāgājušā gada Mozaikas centieni distancēties no nosaukuma Praids varētu būt uzskatāms kā solis racionālas domāšanas virzienā. Ceru, ka šis kurss tiks ieturēts arī šogad.

16 thoughts on “atkal- par Praid’u.

  1. Prieks, ka sākusies diskusija par šo tēmu – un, ka šī diskusija ir nopietna! Lai gan vēl ir tikai februāris, protams, ka jau ir pienācis laiks domāt par šīs vasaras draudzības dienām. Skaidrs ir tas, ka tās notiks un, ka to rīkotājorganizācija Mozaīka centīsies turpināt uzsākto ceļu piedāvājot interesantu programmu, skaidrus vēstījumus un atvērtību cilvēku dažādībai. Nākamo nedēļu laikā mūsu mājas lapā parādīsies tuvāka informācija par programmu, bet jau tagad varam pavēstīt, ka tiek plānots gājiens, koncerts, politiskā diskusija, mākslas izstāde un kino. Gājiens arī šogad sauksies “gājiens par vienlīdzību” un tajā ir aicinātas piedalīties citas Latvijas nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas cilvēktiesību jomā. Tā pat ir zināms, ka arī šogad ļoti kuplā skaitā ieradīsies Amnesty International pārstāvji no dažādām Eiropas valstīm, kā arī mūsu draugi un atbalstītāji no citām LGBT organizācijām ārpus Latvijas. Mūsu cerība ir, ka šogad, tāpat kā pagājušo gadu, gājienā piedalīsies arvien vairāk vietējo ļaužu lai būtu skaidrs, ka šis nav “ārvalstu importa pasākums” bet gan gājiens, kura vēstījums skar daudzus Latvijas iedzīvotājus.
    Ar Berlīnes mīlestības parādi DD maz sakara – mūsuprāt, lielākas līdzības varētu saskatīt, piemēram, ar Stokholmas praidu, kurā piedalās politisko partiju, arodbiedrību, dažādu uzņēmumu, skolu, universitāšu un iestāžu pārstāvji, kā arī policija, armija, varavīksnes gimenes, lepnas vecmāmiņas un vectētiņi, transpersonas un draugi. Protams, līdz Stokholmas praidam vēl garšs ceļš ejams, bet katrs tālais ceļojums taču sākas ar pirmo soli🙂

    Like

  2. hm, interesanti. Izklausās jau daudzsološi… Amnesty International atbalsts ir nozīmīgs. Tas dod kaut minimālu, bet tādu kā papildus drošības sajūtu. Un tas ir iemesls, kādēļ mūsu opozīcijai tik ļoti kremt ārzemju viesi šādā pasākumā.

    Stokholmas praida variantas vai Berlīnes- Mozaikai kā organizācijai, kas koordinē gājiena norisi, iespējams, ir jārod morāls spēks saprāta robežās tomēr kontrolēt, kas piedalās gājienā jeb, kā uzvedas.

    Kaut vai savā mājaslapā pie gājiena programmiņas iedrukājot tādus kā noteikumus, atrunas, piebildes- vadulas.

    Like

  3. Mums, protams, ir sava face control šādos pasākumos, bet ir arī jāatceras, ka Vienlīdzības gājiens ir gājiens par dažādību un nevis, lai kādam pierādītu, ka mēs, lūk, esam precīzi tādi kā jūs. Tur jau tā lieta, ka neesam, bet vēlamies panākt to, ka sabiedrība savā vairumā atdzīst tajā pastāvošo dažādību. Nav runa par šokējošiem tērpiem (vai to pilnīgu neesamību), bet par cilvēkiem savā dažādībā, tai skaitā, tranvestītiem.

    Otrā lieta, kam es īsti nepiekrītu, ir sakarā ar bērniem. Pagājušogad atnāca vairāki cilvēki, mūsu atbalstītāji, ar saviem mazgadīgajiem bērniem. Daži bija LGBT, citi nebija. Nolūks bija parādīt, ka arī mūsu pasākums var būt ģimenes svētki un ka arī mums ir bērni. Berlīnes Love Parade gan mazi bērni nepiedalās, jo tas ir pavisam cita rakstura pasākums ar pavisam citiem nolūkiem. Ģimeņu dažādības atdzīšana ir svarīgs jautājums Latvijā un citviet Eiropā, un ir svarīgi pasvītrot arī šo aspektu. Cits aspekts ir, protams, šo bērnu drošība, bet kā tika pierādīts pagājušajā reizē, policija ir spējīga pasargāt gājienu no tiem dažiem fašistiem, kas ir gatavi pielietot fiszisku spēku.

    Like

  4. var, protams, kāda pensionārīte piketējot par pensiju paaugstinājumu saģērbties ka matrjoška. Par viņu pasmaidīs, pateiks, ka dīvaina un noignorēs. Neesmu pret transvestītiem, bet pret to, ka izklaidi jauc ar nopietnu pasākumu. Nu nav tas gājiens svētki… Kādi svētki? Es esmu radusi kaut kā savādāk svinēt, laikam…😉

    Otra jautājuma sakarā… Pagājušgad tika rīkoti Ģimenes svētki kā pretmets Praidam, ja kāds atceras. Tad jau loģiskāk bija piedalīties Ģimenes svētkos un iet kopā ar heterosekuāļiem, gan bērnus ņemot līdz, gan vecākus, gan omes un opapus. Uztaisot vēlāk kādu info “noplūdi” vai iemetot info mājaslapā, vai banāli- youtube, sak- lūk, mums ir ģimenes un mēs piedalījāmies Ģimenes svētkos.

    Mans spriedums, protams, balstās tikai uz maniem mātes instinktiem. Savu bērnu, ja man tads būtu, es nespētu pakļaut pat ceturdaļai tā riska.

    Like

  5. Gājienam ir politiska motivācija, bet tas jau nav vienīgais DD pasākums. Šada veida pasākumi visā pasaulē ir domāti kā dažādības svētki. Arī iepriekšējos divus gadus TV ziņās varēja redzēt priecīgus ļaudis, kas dziedāja un dejoja mūsu pusē un naida pārpilnas sejas mūsu pretinieku pusē. Dažādība nav jāredz kā drauds, bet gan kā tā varavīksne, kas ir arī mūsu cīņas karoga simbols. Tādēļ ir jābūt zināmai svētku sajūtai arī mums🙂

    Runājot par bērnu dalību mūsu pasākumos, tas ir katra vecāka paša lēmums. No savas puses mums nav plānu ierobežot viņu dalību.

    Like

  6. skaidrs, ka Mozaika nevar liegt vecākiem ņemt savu bērnu līdz. Arī šādā pasākumā. Tādēļ es jau rakstu:”..mīļie, vecāki”, nevis”..mīļie Mozaikieši”.
    😛 vēl jo īpaši, ja tas nav vienīgais DD pasākums, tad transvestītus viņu krāšņākajā izpausmē varētu paaicināt, nez… strādāt kādā koordinācijas centrā, sagaidīt viesus? Mākslas izstādē? Tas būtu tuvāk tam stāvoklim, kuru raksturo ar “īstajā vietā un īstaja laikā, un, kā naglai uz galvas.”

    Saprotu jau, saprotu, ka Mozaikas vīzija ir ” …priecīgi ļaudis, kas dzied un dejo mūsu pusē…”. Un saprotu, ka organizācija nemaz nedrīkst savas vīzijas mainīt ik pa seksundei.

    Tas gan nemaina manu pasākuma redzējumu.🙂

    Like

  7. Es uzdrīkstos apgalvot, ka pagājušo gadu Vērmanes dārzā – par spīti policijas ķēdēm un bļauriem aiz sētas – valdīja tiešām pacilāta un priecīga gaisotne. Ceram to atkārtot arī šovasar!
    Rendij – vai negribi nākt talkā un piedalīties Draudzības dienu darba grupā? Mums ļoti vajag darba roku un sakarīgu prātu, kas palīdz šo pasākumu novadīt. Ja gribi, uzraksti man e-pastu🙂

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s