Par dzīvi…

Vērmanī uz asfalta bez samaņas gulēja kāds džeks. Acīmredzami pēkšņi kritis, jo netālu vēl kūpēja nomestā cigarete. Seja asinīs, nobrāzta… blakus jauna sieviete, pārbijusies kā diegs. Bāla, bāla.

Agrāk es būtu, kaut ar sirdsapziņas pārmetumiem, pagājusi garām. Jo viņš nav viens un acīmredzami noticis kaut kas, kas jau bijis sagaidāms. Jo meitene zināja, kas notiek. Un ko darīt.

Bet nu… vairs neesmu tāds cilvēks. Varbūt pēdēja mācība, kas man lika šai ziņā pieaugt, bija tā nepazīstamā meitene, gandrīz bērns vēl, kuru ne tik sen dabūju turēt klēpī savu stundu, kamēr viņai noritēja atkārtotas epilepsijas lēkmes.

Cilvēki tik gāja garām. Daži smējās. Un kaut neviens no viņiem nebūtu varējis izdarīt vairāk kā es tobrīd, vienalga likās stulbi… Vismaz formāli apjautāties, ko var līdzēt… Tas būtu tikai cilvēcīgi, vai ne?

Taču nezkādēļ paiet garām vairumam ir vieglāk, nekā apstāties.

5 thoughts on “Par dzīvi…

  1. Pēkšņi atsauc kādu Ani DiFranco dziesmu Subdivision prātā. Precīzi, i remember the first time i saw someone, lying on the cold street, i thought: i can’t just walk past here, this can’t just be true, but i learned by example, to just keep moving my feet…
    Apmēram tā. Vairāk jau tai dziesmā par Amerikas kultūru…

    Like

  2. Un ko Tu ar to gribēji pateikt? Pati jau arī neko neizdarīji… un tas par epilepsiju neparāva… turklāt to darīt ir bīstami gan Tev, gan slimniekam. Un jā es zinu par ko runāju, kā arī nepaietu garām vienkārši tāpat, un jā arī rīkotos.

    Like

  3. nu malacis, Parazīt, ka nepaietu garām. Nezinu gan, ko tev tur vajadzēja paraut un kas ir TAS, ko darot paliek bīstami gan tev gan slimniekam…😀
    Es pienācu, un pajautāju, kā varu līdzēt un, vai varu līdzēt.

    Bez tam mani allaž fascinē tā nostāja, ka ir cilvēki, kuri noklusējumā pieņem, ka ir vienīgie gudrie, bet pārējie- muļķi. Nu nē, draudziņ, arī tie citi studē. Un dažkārt- medicīnu. Ir strādājuši slimnīcās, bet vnk nelieto viedo vārdu savirknējumu:”…es zinu, par ko runāju.” Jo raugās uz dzīvi no cita lenķa.

    Like

  4. nu ja jau esi ar ti kbagātīgu medicīnisku pieredzi, tad tev vajadzētu zināt, ka epileptiķis var tevi traumēt, kā arī tu viņu, turot nepareizi un pārāk ciešu atsevišķas ķemeņa vietas.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s