Dace Ševčūna

Dace

Dace ir dzimusi un uzaugusi tepat Ogrē. Taču viņas dzīves ceļš aizlocījies tālu prom no Latvijas. Viņa ir lesbiete, kura savas orientācijas dēļ jutās spiesta meklēt citu sociālo vidi, kurā integrēties. Un rezultātā viņa ir Kanādā. Valstī, kur visiem cilvēkiem ir mazliet vienādākas iespējas, nekā tas bija Latvijā vēl pirms gadiem desmit. Tagad visa viņas dzīve ir tur- darbs, mājas un ģimene.

Tomēr viņa nav pārrāvusi saikni ar Latviju, nedz ar cilvēkiem, kuri šeit palikuši. Dace joprojām aktīvi interesējas par visu, kas notiek Latvijā. Un jāatzīst, ka patriotisma un uzņēmības šajā jaunajā sievietē ir vairāk nekā daudzos citos, man zināmajos, cilvēkos. Arī drosmes…

Cik vienkārši tas ir- ļaut ieskatīties savā un savas sievas dzīvē? Jautājums, kuru es viņai neuzdevu. Bet vajadzēja uzdot…

  • Pastāsti, kas Tu esi šobrīd?

Man ir divi bakalaura grādi: psihologjijā un datorzinātnē ar matemātikas specializāciju. Uz doto brīdi es esmu Informācijas tehnologjiju speciāliste. Mans darbs ir saistīts ar datoriem, serveriem un dažādiem projektiem visa augstākminētā sakarā.
Pašlaik mans mērķis ir- apvienot manas spējas ar talantu un darīt to, kas man padodas vislabāk. Paralēli darbam es apmeklēju sertificētus kursus, lai kļūtu par biznesa analītiķi.
Tas nozīmē, ka es kā IT speciāliste dotos pie kompānijas, apkopotu visu nepieciešano informāciju projektam(vēlmes, vajadzības, specifiku) un tad ietu un to visu izskaidrotu tehniski orientētiem cilvēkiem, kas šo projektu uzņemtos.

Brīvajā laikā es piedalos aktivitātēs, kas paplašina sabiedrības sapratni par homoseksualitāti, gan jauniešu centros, gan gājienos, gan publikācijās. Šobrīd es rakstu grāmatu, kuru taisos tuvākajā laikā publicēt. Es ceru, ka mana grāmata palīdzēs daudziem, kas cīnās ar savas seksualitātes pieņemšanu un saprašanu. Mans ceļš ir bijis akmeņains, grūts un rožu krūmiem aizaudzis. Un es zinu, ka, ja man būtu bijusi iespēja ar kādu parunāt, vai izlasīt kādu grāmatu par to, kā citi cilvēki ir nonākuši harmonijā ar to, kas viņi ir,
tad mans ceļš uz sevis pieņemšanu un apzināšanos būtu bijis daudz vieglāks. Kā arī, nav nemaz tik daudz grāmatu, kas arī hetero sabiedrībai parādītu to, ka mūsu dzīves, vēlmes, sāpes ne ar ko neatšķiras no viņu.

  • Kāda ir Tava dzive? Ikdiena?

Mana dzīve ir tieši tada pati kā jebkura cita cilvēka dzīve. No rīta ceļos, ēdu broakstis un dodos uz darbu. Darba apceļu darba biedrus, jokoju, noklausos klačas un dienas notikumus, apspriežu seriālus un ziepju operas, pastrādāju – izglābju kādu cilvāku no nervu sabrukuma, jo, diemžēl, kompjūteriem ir spējas tavu dzīvi padarīt par tīro murgu! Pēc darba dodos mājās, kur taisu vakariņas, mazgāju traukus, slauku putekļus un noskatos kārtējos, darbam nepieciešamos seriālus un ziepju operas, padalos dienas iespaidos ar savu otru pusīti.
Nedēļas nogalēs dodamies zaļumos ar draugiem – vairāk heteroseksuāļiem nekā homo, jo tā nu ir sanācis, ka mums ir vairāk hetero draugu.
Lai arī, atklāti runājot, es nekad neesmu domājusi par savu draugu dalīšanu kaut kādās kategorijās- homo vai hetero. Es viņus izvēlos pēc personības, rakstura un kopējām interesēm un nevis pēc viņu seksuālās orientācijas.
Pa vidam tam visam pamanāmies izdarīt kādu labu darbu, piedalamies pasākumos, ejam uz koncertiem, satiekamies ar ģimeni, izstrīdamies par sīkumiem, parunājam par to, ko vajag pirkt un ko nevajag.

  • Kādēļ tieši Kanāda?

Tā nu ir sanācis, ka nedz mana , nedz arī viņas valsts atzīst viendzimuma attiecību legalizāciju.
Nikola ir amerikāniete. Mēs nevaram doties ne uz Latviju, ne arī uz Ameriku un dzīvot savas dzīves tur kā ģimene. Pēc ilgas plānošanas un spriešanas mēs nolēmām izvēlēties Kanādu kā savu dzīves vietu, tālu prom no savām ģimenēm un cilvēkiem, ko mīlam. Kanāda ir viena no valstīm, kas atzīst viendzimuma laulības un izturas pret visiem cilvēkiem vienlīdzīgi. Šeit man nav jāuztraucas, ko cilvēki padomās, ja mēs, rokās sadevušās, pastaigājamies pa parku, vai mīļi pieglaužamies viena otrai, vērojot saulrietu.
Ir skumji un sāpīgi būt prom no dzimtenes, bet, ja mēs gribam būt kopā un uzsākt ģimeni, tad mums nav citas izvēles. Man ir sāpīgi, ja mana valsts liek man izvēlēties starp cilvēku, ko mīlu un ģimeni, kas ir Latvijā.

  • Kas Tevi pamudināja doties prom no Latvijas?

Viendien es sapratu, ka, lai arī kā es cenšos nebūt es pati, es nespēju pavēlēt savai sirdij. Es iemīlējos. Es iemīlējos sievietē, kura nekad nespētu atbildēt uz manām jūtām. Kā jau katrs pusaudzis, es biju pamanījusies iemīlēties simtiem reižu, bet šoreiz tā vairs nebija tikai aizraušanās. Šī bija tā pirmā reize, kad sirds gandrīz tiek izrauta no krūtīm un saplosīta smaklos gabalos. Es aizmuku! Es centos aizmukt pati no sevis un no savas dzīves, cerot, ka nomainot apkārtni, es spēšu mainīties pati.

Mana dzīve Latvijā bija smaga. Mani vecāki un radi bija ļoti homofobiski. Es uzaugu, klausoties diezgan sāpīgus izteicienus, domājot, ka sapratne un atbalsts ir kaut kas neeksistējošs. Turklāt man tobrīd gandrīz likās, ka es un Martina Navrātilova bijām vienīgās lesbietes pasaulē.

  • Kur un kā Tu iepazinies ar Nikolu?

Mēs iepazināmies ASV. Ne es, ne arī Nikola meklējām attiecības. Es biju pielikusi ļoti sāpīgu punktu 3.5 gadu ilgām attiecībām, un mana sirds nežēlīgi asiņoja. Attiecības bija izsvītrotas no maniem nākotnes plāniem uz ilgu laiku. Mana sirds un uzticēšanās tika samīcītas dubļos. Es nebiju gatava nekam vairāk kā draudzībai. Nikola tajā laikā centās sakārtot savu dzīvi, jo viņa bija nodzīvojusi 9. gadus laulībā ar vīrieti, balstoties uz to, ka ticība dievam, reliģija un kristietība viņu ir izārstējušas no grēka. Deviņus gadus viņa dzīvoja ar cilvēku, kuru nemīlēja, kuram viņa nespēja atdot ne savu sirdi, ne dvēseli, ne arī miesu. Deviņus gadus viņa mocīja gan sevi, gan savu vīru, tā vietā, lai dzīvotu dzīvi saskaņā ar savu sirdi. Kad mēs satikāmies, tas bija liktenis. Es neticēju mīlestībai no pirmā acu skatiena, bet…es sastapu viņu un mana dzīve tika apgriezta ar kājām gaisā. Es beidzot izjutu uz savas ādas, ko nozīmē, kad mīlestībai nav robežu. Nikolā bija viss, kas man nepatika. Viņa iemiesoja visu, uz ko es nekad neskatītos, es nekad neuzskatītu par pievilcīgu vai jebkad pieļautu domu, ka man varētu rasties pat mazākā interese. Divu nedēļu laikā es sapratu, ka tas viss labi nebeigsies. Un tā arī bija. Es ne tikai neglābjami iemīlējos, bet esmu atdevusi savu roku un sirdi šai vienreizējai sievietei, ar kuru plānoju pavadīt atlikušos dzīves mirkļus.

  • Cik ilgstošas ir jūsu attiecības?

Mēs satikāmies 2004. gadā, tad aprecējāmies gadu vēlāk, 2006. gadā mēs piezemējāmies Kanadā. Un nu jau divi gadi ir pavadīti šajā zemē.
Ir grūti sacīt, cik ilgstošas ir vai būs mūsu attiecības, jo šīs lietas neviens nespēj paredzēt. Es ceru, ka viņas ilgs līdz manas vai viņas dzīves pēdējiem brīžiem.

  • Kā izpaužas partneru lomu sadale jūsu sadzīvē un, vai tāda vispār pastāv?

Hm..partneru loma. Mums tāda neeksistē. Es nekad par to neesmu domājusi, jo man nav nepieciešams uzlikt birkas vai terminus attiecībām.
Mēs vienkārši dzīvojam savu dzīvi kopā pēc labākās sirdsapziņas, cienot viena otras vēlmes un uzskatus. Mēs izdaram lēmumus kopā, mēs apspriežam dzīves situācijas, mūsu dažādības un atšķirīgo domāšanu. Ja vēlies uzzināt, pie kādas lesbiešu kategorijas mēs būtu pieskaitāmas, tas man būtu jaasaka: pie divu cilvēku, kas mīl viens otru. Ne birkas, ne termini nemainīs to. Hm….droši vien mēs abas esam Dyke.

  • Vai esi apmierināta ar savu tagadējo dzīvi un ko, varbūt, vēlētos mainīt?

Es esmu laimīga un tas izsaka daudz. Man ir skumji, ka šajā pasaulē ir cilvēki, kas ir spējīgi uz tik dziļu naidu un nesapratni vai negribēšanu saprast un paskatītes uz šo seksuālās preferences lietu no cilvēciskā viedokļa. Un vēl sāpīgāk ir tad, ja cilvēki tiek noslepkavoti par to, ka viņi
mīl savaādāk. Un kurš ir nācis klajā ar šo terminu – savādāk mīlošie? Mēs mīlam tieši tāpat kā hetero, mums sāp tieši tāpat kā hetero.
Mūsu sirdis asiņo tieši tāpat. Mēs nemīlam savādāk…Es vēlētos, lai par mani spriež nevis pēc tā, ko es daru guļamistabā, bet gan pēc manām garīgajām vertībām, pēc maniem darbiem un pēc tā, kāda es esmu kā cilvēks.

  • Kam būtu jāmainās, lai Tu atgrieztos?

Es pieļauju domu, ka varētu atgriezties Latvijā, ja likumdošana atzītu manu laulību, un dotu man, kā Latvijas pilsonei, iespēju sponsorēt savu otru pusīti Latvijas pavalstniecībai- nepilsoņa statusam.

  • Vai Tu ilgojies pēc Dzimtenes?

Jā, es mīlu Latviju. Man trūkst ezeru, pļavu. Man trūkst Vecrīgas skaistuma nakts stundās. Un man trūkst meža šalkoņjas.
Lai arī kur mani vēji ir aiznesuši, es nekad neesmu dzirdējusi skņas vai sajutusi smaržas, kas man atgādinātu par Latviju. Jo Latvijas daba ir unikāla. Īpaša un neatkārtojama.

  • Vai tu uzturi kontaktus ar gimeni, draugiem Latvijā?

Manas attiecības ar māti ir gājušas no ļoti labām uz sliktām. No sliktām uz gandrīz neeksistējošām un apbrīnojamā kārtā- atkal uz neticami labām.

Mani draugi ir bijuši vairāk kā saprotoši un atbalstoši. Esmu pateicīga līdz sirds dziļumiem par viņu mīlestību un draudzību. Man ir ļoti palaimējies, ka man ir tādi draugi, kuri mīl mani manis pašas dēļ. Un pat nesarauca uzacis, kad es viņiem pateicu patiesību.

Mana māte ir pateikusi radiem, jā homofobiskajiem radiem, kuri tomēr ir pieņēmuši mani. Es nezinu, cik grūti viņiem nācās to visu sagremot… Bet es zinu, ka pēc domšanas un saprašanas, es joprojām esmu tieši tā pati Dace, kuru viņi redzēja piedzimstot, rāpojot,skrienot pa pagalmu, saņemot puķes vidusskolas un vēlāk- Universitātes izlaidumā. Viņiem nācās atzīt, ka nekas nav mainījies.
Es neesmu nekāda perversa radība, kas vazājas apkārt, cenšoties savervēt jauniešus homo koncentrācijas nomentnēm.

  • Vai viesojies pie viņiem? Vai viņi pieņem Tavu dzivesveidu?

Es neesmu bijusi Latvijā kopš tās dienas, kad uzrakstīju ģimenei vēstuli, pastāstot par sevi un savām attiecībām. Bet pagājušo vasaru es atvedu mammu un savu labāko draudzeni uz Kanādu. Trīs nedēļas viņas dzīvoja manā jaunajā ģimenē.
No sākuma bija dīvaini vērot, kā mana mamma centās pieņemt Nikolu. Bet pēc pāris dienām, redzot, cik parasta mūsu ikdienas dzīve ir, viņa iemīlēja Nikolu kā savu meitu. Kad viņa ieraudzīja, cik jauka Nikola ir, viņa gribot- negribot ieraudzīja mūsu attiecības savādākā gaismā. Es domāju, ka ciemošanās un aktīva piedalīšanās mūsu dzīvēs, ļāva mammai saprast homosexualitāti.
Kad mamma beidzot pieņēma mūs, viņa atrada iekšējo spēku pateikt radiem. Lielākā radu daļa pasmīnēja un bez jebkādas lielas pretestības samierinājās ar šo faktu.

Nikola

par Daci…

Ar nolūku atstāju Nikolas atbildes netulkotas. Tādas, kādas tās ir. Jo, manuprāt, tad zustu puse piemīlības un puse patiesuma. Nikola un Dace ir pāris. Divu sieviešu tandēms. Dace- latviete, Nikola- amerikāniete. Nikola nesaprot latviešu valodu, bet, redz, spējusi savaldzināt vienas latviešu sievietes sirdi! Mīlestībai nav robežu.

  • How would you describe that time of your life when you met Dace?

Wow! Time of growth, change and jumping out of the closet to my new, honest and true life. I lived a lie for more than 9 years as I was married to a man thinking and hoping that was the right thing to do. At age 31 I could not live in denial anymore. I could not love my husband the way he deserved and we both deserved to be happy.

  • Did it change your life? If it did, how?

Yes, hugely! For the first time in my life I felt content. It was easy and felt so natural. When I was married, I tried hard to be happy and to enjoy intimacy and relationship itself, but it was so awkward. When I met Dace, there was no need to try, it felt right.

As our relationship and love grew deeper, the horrifying reality of our different nationalities led to lots of heartaches. We were trying to figure out where in this world we could be together since neither of our home countries allows us rights to sponsor same-sex partner. Canada here we come!

  • What were those things that made her attractive?

Personality, amazing smile, great sense of humour, and beautiful brown eyes. Also, the tenderness of her heart and her ability to challenge me to think differently.

  • How would you describe her?

Just right for me! Loves to help people grow and change but not necessarily herself. Ornery, funny, kind hearted, stubborn, open and closed minded (depends on the subject). She is a work in progress!
Dace is strong where I am weak and weak where I am strong. She has this amazing ability to say things to people that are uncomfortably true that no one else would ever dare to say. Amazingly, she gets away with it as most of the people think that she is joking. This sarcasms is her trademark and people love it and so do I.

  • What does she mean to you?

My other half…my friend…my partner to live and laugh with, the one person who knows me and is by my side on this journey of life.

This is the song that says it all:

  • Have you met Dace’s parents?

Yes, her mother! She visited us in Canada last summer for three weeks. It was awkward at first but I believe she grew to understand that our relationship isn’t much different than a heterosexual relationship…love is love.

  • What Latvia means to you and how do you feel there?

I haven’t been there yet but I have heard many great stories and I look forward to visiting soon. I love nature and good food…I heard you have it all!

34 thoughts on “Dace Ševčūna

  1. Ja jau viņa tik atklāta, lai tiešām parāda savu seju no īstās puses! Netā skaisti muldēt jau lielas mākslas nevajag.

    Like

  2. 🙂 nju, es padomāšu par to… Varbūt, reiz pierunāšu kādu izteikties par sevi ne tik rožaini. Bet Dace tā nebūs.

    Angola, tavs nemiers sāk izskatīties tīri personiskas dabas.🙂, tā vēl kāds var padomāt, ka tev ar Daci kas bijis.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s