Relatīva brīvība

Šodien redzēju vienu lesbiešu pāri. Rokās sadevušās viņas soļoja pa kādu no pilsētas parkiem. Tas man lika aizdomāties par lesbiešu attiecību publisko izpausmju brīvību. Cik nosacīti tā tāda ir vai nav. Vai atkarīga no pašām…

Sasaistīti soļi. No vides norobežots skatiens. Noliekta galva. Tā viņas slāja… Var būt, tiešām var būt, ka bija vienkārši domīgas vai pagurušas pēc darba dienas. Vai tomēr juta spriedzi? Jutās neērti tā ejot, kas lai zin…

Kādā citā dienā, citā vakarā, jau tuvāk saulrietam, kad manīju viņas spurdzam pa Vecrīgas ieliņām… Tā bija pavisam cita gaita, cita aura. Pašpārliecinātas, brīvas, laimīgas. Vai vakars mums dod vairāk brīvības? Vairāk drosmes? Vairāk pašpārliecinātības?

Neesmu puritāne.🙂 tas skaidrs. Kad redzu laimīgu hetero pārīti samīļojamies uz ielas, manī tas rada tikai prieku un liek pasmaidīt. Mīlestība…tas ir skaisti.

Atceros, kad iepazinos ar savu bijušo sieviņu… bija viena reize, kad saules pielietā Kronvalda parkā mēs skūpstījāmies. Tāpat vien, stāvot uz celiņa, kad cilvēki soļo garām. Ne jau ar mērķi kādam spītēt… Dažreiz mīļums ir pāri saprātam stāvošs lielums. Un tad… neviens neteica par mums nevienu pašu sliktu vārdu. Cilvēki vienkārši gāja, kur tiem jāiet.

Kādā citā reizē mēs skūpstījāmies, stāvot uz tilta pār Gauju. Jo bija tāds īpašs mirklis. Es dievinu Siguldu. Viņa nāk no tās puses un mēs bijām tur pirmo reizi kopā… Cilvēki gāja garām un smaidīja. Garāmbraucošo auto īpašnieki taurēja un māja ar rokām. Tas viss bija mazliet par skaļu, lai turpinātu iesākto, bet- atkal, bija tikai pozitīva reakcija no apkārtējas vides. Mums veicās savlaik…

Bet ne par to ir runa. Publiski skūpsti, tas tiešam var būt kā izņēmums. Odziņa īpašā mirklī. Taču ne ikdienišķa parādība. Bet, kā ar parastu pastaigu roku- rokā, par viņas matu cirtas virpināšanu vai liegu glāstu par mīļotās vaigu… Kā ar parastu skatīšanos vienai otras acīs? Kad apkārt ir sociums, bars atšķirīgu uzskatu indivīdu… Kad mani ved mīlestība, es pārkāpju pāri vides aizspriedumiem. Un jūtos gana brīva savās divu sieviešu partnerības izpausmēs.

Bet, kad mīlestības nav… arī es jūtos sasaistīta gaišā dienas laikā Rīgas vidū ļaujot sevi apskaut citai sievietei, tāda veidā, kā pāris to dara. Cik daudz šeit ir mana personiskā nedrošuma un cik daudz tomēr šo visu ietekmē ne tik draudzīgā šādām attiecībām vide?

Un kādēļ rīdzinieku attieksme tik ļoti mainās jebkuru lielāku svētku laikā?😀 bet, tā ir! Cilvēku tūkstoši apkārt, kā pēdējos Rīgas pilsētas svētkos, un nevienam nav ne mazākās daļas gar tām divām būtnēm ar vienādu hromosomu komplektu, kuras uzvedas kā pāris. Cilvēki, varbūt paskatās ilgak, varbūt pasmaida, vai sačukstas, bet… Nekādu nosodošu vai agresīvu tekstu. Lielapjoma svētki ir dienas, kad lesbietes gana droši avr būt sabiedrībā kā pāris. Vēl arī vakari. Bet, dienas vidus…pavisam ne vienmēr ir tas labākais laiks, lai apskautu viņu, sabužinatu viņas matus vai…pasarg Dievs, nobučotu!

Ir jau ir krietni labāk kļuvis pēdējos gados. Par lezbēm un citos publiski neatskaņojamos vārdos mūs apsauc vien retais. Tomēr, mēs pašas vēl turam sevi zelta krātiņā, aiz zelta atslēdziņas. Kur ir droši, mājīgi un ērti. Vai mēs baidamies iracionāli? Vai arī tās nav bailes, tikai pašsaglabāšanās instinkts un saprāts?

Daudzas lesbietes saka, ka viņām nemaz neprasās pēc vairak brīvības. Ka apskaut mīļoto var arī mājās. Un uz ielas ir labākas lietas ko darīt. Viņas sabiedrībā it nemaz neizskatās pēc pāra. Cik daudz tur ir viņu pārliecības? Un cik- baltu melu, piemērošanās videi, kurā mēs dzīvojam un cik- totālas kapitulācijas?

4 thoughts on “Relatīva brīvība

  1. šķiet, pēdējā laikā visbiežāk dzirdētais vārds ir ”meli”/ ļoti ceru, ka kļūdos, ka tomēr ir bijuši arī citi vārdi.
    Rendija raksta: ”Daudzas lesbietes saka, ka viņām nemaz neprasās pēc vairak brīvības. Ka apskaut mīļoto var arī mājās. Un uz ielas ir labākas lietas ko darīt. Viņas sabiedrībā it nemaz neizskatās pēc pāra. Cik daudz tur ir viņu pārliecības? Un cik- baltu melu, piemērošanās videi, kurā mēs dzīvojam un cik- totālas kapitulācijas?” Atbilde pavisam vienkārša – nav mīlestības, nav pāra šā vārda plašākā interpretācijā.

    Like

  2. Skumīgi palika izlasot snt komentāru…:/
    Vai tas, ka savai mīļotajai atļaujos iedot nemanāmu buču vai maigi pieskarties viņas rokai, tikai tad, kad neviens to neredz, nozīmē, ka es viņu nemīlu vārda plašākā interpretācijā?
    Bailes ir paralizējošas emocijas, kuras kropļo cilvēkattiecības visās gultnēs, tomēr par spīti tām, mēs turpinam mīlēt…

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s