BDD 2009 atskaņās

BDD 2009 031Laiks- mazliet pāri plkst. 12-tiem. Vēss un pilsēta- nedēļas nogalei raksturīgi laiska. Tik mierīga, ka šķiet gluži neticami- kvartāla otrā malā pēc kāda brīža sāksies Baltijas Draudzības dienu gājiens. Ielās neņirb NoPride krekliņi. Un nav jau tik ierasto NoPride uzlīmju ik uz staba. Nav arī iereibušu spēka vīru, kas loka vārdu “pidori” un kareivīgi vicina rokas, ar platām dūrēm sitot pie savas, tik pareizi heteroseksuālās, sirds.

Iepriekšējos gados daudzu policistu sejās bija manāms zināms nīgrums par to apstākļu sakritību, kura novedusi viņus līdz dežūrai Draudzības dienu pasākuma tiešā tuvumā. Daļa no viņiem bija saspringti, citi nervozi ķikināja un vēl kāds noteikti vēlējās būt NoPride pusē.

Šogad? Šogad viņi izskatījās kā cilvēki, kuri vienkārši dara savu darbu. Kur šī diena neatšķiras no desmit citām darba dienām. Un var jau būt, ka dižķibeles laikā jebkurš darbs tomēr ir darbs. Un darba esamība- labāka par tā neesamību.

Pajautāju kādai policistei, kā varu iekļūt gājiena norises vietā. Uz ko man tika laipni atbildēts. Tāpat arī citi gājiena dalībnieki atsaucās ļoti pozitīvi par šī gada kārtībsargiem. Pretēji citu gadu pieredzei, šoreiz iztika bez ņurdēšanas, rūkšanas un nepareiza virziena definēšanas.

Vermaņdārzam piegulošajās ielās valdīja kārtība. Pa retam kāds nejaušs garāmgajējs apstājās, lai paraudzītos apkārt, kas notiek. Slājot garām šiem cilvēkiem, līdz manai dzirdei nonāca vārdi, kas nebija vairs tikai tukšs nosodījums un seksuālo minoritāšu nopulgošana. Nē, tur cilvēki diskutēja. Tie, kas ir pret. Tie, kam “viens pīpis”. Ar tiem, kuri domā, ka saprot, kādēļ notiek šis gājiens. Un man šķiet, ka tas tā bija pirmo reizi. Citos gados to agresīvo cilvēku gar žogu bija tik daudz, ka parasts un miermīlīgs cilvēks nemaz neuzdrošinājās pateikt, ka viņam principā ir pilnīgi vienalga. Vai, ka viņš saprot vajadzību pēc šī gājiena. Vai, ka vismaz nenosoda to. Jo momentā taptu nosodīts un nolādēts. Bet šogad… kaut kas būtiski bija savādāk pilsētnieku noskaņojumā.

Tie parastie cilvēki. Viņi sāka smaidīt platāk un raustīt plecus. Bet ne jau redzot kārtējās divas meitenes, kas mazliet bikli, rokās sadevušās, paskrēja garām. Nē, viņi tā reaģēja uz tām skaņām, kas nāca no ielas otras puses, kur NoPride aktīvisti, ar pērna gada propogandas materiāliem nokrāvušies, nesankcionēti, bet ļoti cilvēcīgi saprotami izteica savu sāpi par to “nekārtību un pagrimumu”, kurā slīkst šī sabiedrība, kas pieļauj homoseksualitāti kā iespējamu normu.

NoPride pašdarbnieku pulciņš soļoja pa ārējo perimetru un jāteic, arī tas vairs nebija tik iespaidīgi kā viņu aurošana citgad. Kadi divsimt cilvēki, kuri izmisīgi centās radīt haosu vidē, kas šogad bija pietiekami labi organizēta, lai ar šo haosu cīnītos. Jāteic, viņi pazuda vesturē kā nebijuši pat ar visiem mācītaja Šmita un sekstanta Ļedjajeva centieniem sprediķot gājiena laikā pie tuvējā Saktas un Vērmaņa stūra.

Noskaņojums pašā Vērmaņdārzā? Atkal, neprofesionāli, tīri intuitīvi vērtējot, gājiena dalībnieki pie visoptimistiskākajām aplēsēm bija aptuveni 300 cilvēki. Un vietējie… Vietējie bija reizes šešas mazāk. Un baidos, ka pie liela gribasspēka pārskaitot cilvēkus kaut vai pēc fotografijām, Mozaīkas publiskotais cipars 600 sanāk vien katru indivīdu saskaitot pa divi lāgi.

gadaasEs vēl joprojām palieku pie pārliecības, ka Dimiteres kundzi un viņas nelielo svītu japieskaita pie gājiena dalibniekiem. Jo es nedzirdēju, ka viņa pamācoši uzrunātu gājiena dalībniekus vai nosodītu tos. Viņa vienkārši piedalījās gājienā, kā mācēdama. Un šoreiz tas notika ejot atmuguriski, bet citreiz, man domājas, cilvēks mācēs arī īsto virzienu uzņemt.

Jāteic, man par viņu palika ļoti mīlīgs iespaids. Interesanta sieviete. Gana atraktīva. Mazliet jocīga tikai, jo šķiet, viņai ir nepārvarama tendence ieņemt pasīvu pozu uz muguras.

Ziņu portālos tiek liriski pasniegts, ka viņa ar savu augumu, guļot uz asfalta, esot aizsšķērsojusi ceļu gājienam… Tā kā es nemaz nebiju gājiena ierindā brīdī, kad šī sieviete manā degungalā atlaidās uz zemes, tad atļaušos teikt, ka liegt ceļu gājienam nebija viņas mērķis. Atzīšos, uz mirkli man sametās bail, vai tik cilvēkam nav kāda hipertoniska krīze uznākusi. Bet saprotot, ka tā ir tikai viņas versija par performanci, uzreiz izjutu atvieglojumu.

Vispār jau malacis! Cīnas par savu taisnību cilvēks. Domāju, LGBT kopienai derētu pamācīties no viņas šo neatlaidību mērķa sasniegšanai.

Interesants moments, kurš ziņu portālos lielā mērā tika palaists garām, bija kāda Pilsoniskās Savienības topošā deputāta- Jāņa Mārtiņa Skujas uzruna gājiena dalībniekiem, kas izskanēja Baltijas Draudzības dienu noslēguma ietvaros. Mūsu politiķi no Draudzības dienu tēmas bēg kā Velns no krusta. Mūsu dārgo prezidenta kungu, acīmredzami, ieskaitot. Tādēļ šķiet gluži neticami, ka atrodas kāds jauns censonis, kurš savas karjeras sākumpunktā riskē ar šādu nepopulāru soli. Gribas teikt teju paldies cilvēkam par šādu uzdrīkstēšanos!

Patīkama šī gada realitāte- Baltijas Draudzības dienu norises vietu varēja mierīgi atstāt uz savam divām kājām. Iztiekot bez pazemojošas izvešanas ārpus sensitīvās teritorijas ar valsts apmaksātiem autobusiem. Un naidīgiem izsaucieniem mugurā.

BDD 2009 059Nu ko BDD ar Kino dienām, fotoizstādēm un gājienu ir noslēgušās. Turpinās klusa vārīšanās LGBT kopienas sienās. Kur Mozaīkai tiek pārmests viss, ko tā ir un nav izdarījusi. Tostarp, jaunas organizācijas netiek veidotas. Lai gan tas, iespējams, būtu tikai loģiski un nepieciešams. Un mēs joprojām vēl gaidam, ka kāds visu to grūtako izdarīs mūsu vietā. Ar to arī apsveicu!

Nākamgad BDD tiek plānotas Lietuvā. Valstī, kur ar LGBT legalizēšanu iet vēl grūtāk, nekā šeit. Valstī, kur gājiens ir bijis aizliegts.

Lietuvas parlamenta nesenais lēmums aizliegt homoseksualitātes un biseksualitātes propagandu padara visu šo pasākumu vēl interesantāku. Īpaši bīstama ta esot pusaudžiem… Godīgi sakot, es nesaprotu, kā propoganda vispār var būt kādam veselīga…

Ejot mazākās pretestības ceļu, loģiski būtu BDD nākamgad rīkot Igaunijā. Ir tikai viens bet… kaut ka jau arī lietuviešiem jālīdz tikt pāri tai sabiedrības tumsonībai seksuālo minoritāšu jautajumā.

One thought on “BDD 2009 atskaņās

  1. Skeptikjiem buutu vairaak jaapieveersh uzmaniibu tam, ka gan Mozaika, gan arii citi vieteejie censonji leenaam, bet neatlaidiigi ved latviju un taas tautu pie taa, ka DD gaajiens ir normaala paraadiiba. No gada uz gadu No Praidistu pulks saaks sarukt un driiz vien vinju izleecieni tiks uztverti kaa garlaiciibas izpausme un laika teerinsh.

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s