Pagāni

“Mācītājam ar’ šais laikos jāmāk kulties kā vardei pa krējuma kubliņu. Es reizēm saku kristībās, kā labas firmas reklāmā: ja jums patīk, nāciet vēl.”

A. Cimanovskis

…iz dzīves. Vasara, nomaļā miestā notiek kapusvētki… Kapu vidū krusts,  kur mācītājs tur svinīgu runu… Ļaudis noliektām galvām klausās un apcer. Večiņas nepacietībā gaida, kad varēs uzvilkt žēlu sēru dziesmu. Vien kāda maza meitenīte,  blandās apkārt, ņemas, runājas un visādi traucē godbijīgo dievkalpojuma gaisotni. Mācītājs met uz bērnu pārmetošus skatus. Līdz viņa pacietības mērs ir pilns. Brīdī, kad mazulīte pieskrien pie mācītāja klāt, viņš pieliecas pie viņas un smaidot klusi iečukst ausī: “Ja tu tūlīt  neliksies mierā, es tevi piesitīšu pie krusta!” Efekta pastiprināšanai vēl norādot kā piemēru uz nabaga Jēzu, sev aiz muguras.
Godīgi teikt, es smējos, dzirdot šo stāstu. Bet sievietei, kas man pavēstīja šo ainu no savas bērnības, toreiz smiekli  nenāca. Viņai esot licies, ka nupat labi vairs nebūs! Un mācītājs viņai šķitis pēc veca velna. Un viņa bija tuvu patiesībai! Tīri bibliski raugoties, pie krusta Jēzu piekala ne jau tie šķīstākie ļaudis.
Kamēr pār pasauli veļas ekonomisko nedienu mākonis, baznīcēni izklaidējas kā māk.
Vācijas katoļi apcer, kā atcelt piespiedu celibātu katoļu priesteriem. Mūsu pašu Pujatiņš gan atmet ar roku:”… lai runā, parunās un ar to beigsies.” Redz, Pujātam jau sen viss ir garām…  Nu, vismaz TAS ir garām.  Tādēļ svēto ūdeni viņš slaka organizācijas  “Papardes zieds” aktivitāšu virzienā. Jo šīs organizācijas darbībā viņš saskata draudus jaunātnes tikumībai.

Tostarp kādā vietējā kaktu luterāņu- vanadzēnu konferencē veču sabata cienīgā garā izspriests, ka  pietiek reiz ordinēt sievietes mācītāju kārtā! Gana, ka šāda ķibele jau pieredzēta un kancele noskādēta. Tiesa, mācītājas- jau ordinētās sievietes, neesot pie tā vainīgas. Nju… ka tā gadījies. Vīriešcilvēkam misējies un viņas ir pielaistas pie kanceles. Tādēļ jau neņems viņām pilnvaras nost, bet… Kārtīgam kristietim tāpat jau ir skaidrs, ka sievietes noturēts dievkalpojums ir otras šķiras produkts. Apmeklējot ko tādu, uz debesīm netiksi…

Tā jau varot aiziet vēl tālāk, tumsonīgo zviedru luterāņu pēdās, kuri pieļauj homoseksuāļu laulāšanos Kristus priekšā! Pašā Zviedrijā kāds jau pamanījies uzskaitīt, ka kopš šāda izvirtība pieļauta, pulka ļaužu atstājuši luterāņu svētnīcas sienas un aizdevušies katoļu baznīcas virzienā.

Vatikānas kardināls Havjers Lozano Barragans kādā iedvesmas uzplūdā pavēstījis, ka geji un transseksuāļi «nekad nenokļūs debesu valstībā». Nja… Viņš tikai atskaņojot Pāvila teikto… Ups, man jau likās, ka debesis ir atvērtas visiem, arī gejiem  un lesbietēm, ja vien tie pieturas pie celibāta un cīnas ar savu “netipisko dabu”….

Pujats savā nesenajā intervijā TVNET homoseksuāļu sakarā saka, ka:”…ja kādam ir novirzes, tas ir netikums.” Viņš lieto tādu vārdu, kā “pretdabiski”. Lai vai kā, kardināls ir nodzīvojis garu sprediķotāja mūžu, tomēr joprojām vēl nav iemācījies izteikties diplomātiski precīzi.  Ja novirze ir netikums, tad netikli ir liliputi. Un gigantisma slimnieki ir netikli. Jebkura novirze ir netikla… Pujats taču nesaka- “seksuālās orientācijas novirze”.

Pujats, šķiet, ar nostalgiju atceras laikus, kad homoseksuālisms tika sodīts krimināllikuma ietvaros. Jo Pujats tā arī saka- sodiem par šādu pretdabiskumu, kā viendzimuma laulības,  jābūt bargākiem! Būtībā, viņš aicina atjaunot homoseksuāļu vajāšanu. Līdz ar to kļūstot par kāda visiem zināma  ārieša cienīgu pēcteci.

Tāpat man šķiet, ka laikā, kad mūsu valsti plosa liels trūkums, ar aizlūgumu vien par Tēvzemi ir par maz. Baznīca ir nodalīta no valsts, bet – ak, kā tā cērt savus liekos zobiņus Latvijas politiskajā pīrāgā! Kristīgās vērtības atbalstošas partijas, bildes, kur svētie tēvi pozē ar politiskās elites pārstāvjiem… Pujāts reiz teca, ka vajadzētu liegt ieņemt politiskus amatus homoseksuāļiem. Mudināja tautu nebalsot par politiķiem, kuri ir vismaz LGBT toleranti… Un mūsu valsts prezidents Aglonā atzina, ka latvju tauta ir pagrimusi… Laikam to viņš pats pēc sevis tā spriež…

Mācītāji smagi pūš un elš, runājot par to samaksu, kuru saņem par savu aicinājumu. Redz, naudiņas viņi saņem no ziedojuma fonda un ieņēmumiem par baznīcas pārdotajiem īpašumiem. Krīzes laikā ar īpašumu pārdošanu nesokas izcili…

Viņi gan klusē par to, cik saņem uz ķepiņas par katrām bērēm, krustībām un kāzām… Pat lauku rajonos tie ir savi 50 latiņi par vienu kontakta reizi. Jo mazāk ziedot “nav glīti”… Neviens arī nerunā par to, kā šādi papildus ienākumi tiek grāmatoti. Vai no tiem tiek maksāti nodokļi. Lai gan skaidrs, ka mūsu valstī, sekojot prezidenta piemēram, ir moderni legalizēt neikumīgi iegūtus līdzekļus. Atliek kukuli deklarēt un tas vairs nav kukulis.

Lai gan, ko tur diži grāmatot? Baznīcas ir jāatjauno un tam vajag naudu. Jo baznīcēni nav Jēzus un nevar nodoties sarunām par dievišķo mežā zem egles vai klajā laukā… Tas būtu tik… tumsonīgi? Barbariski? Pagāniski?

Tā nu sanāk, ka manā tuvumā kristiešu ir daudz. Ik pa reizei aprunājoties ar viņiem, es saņemu atbalstu domai, ka nemaz nebūtu slikti, ja baznīca izvērstu labdarības akciju. Kādu? Dievkalpojumu laikā uz “upra šķīvja” savākto naudiņu ziedot šīs valsts trūcīgo cilvēku labā.

Mīlīši, laiks ņemt un laiks dot. Vai ne? Būtu skaisti, ja Latvijas kristieši sniegtu šādu atbalstu savai valstij.

Bet ko saka Pujats? Laikā, kad valstij iet švaki, viņš fiksi steidz paziņot, ka viņam nav politisko favorītu! Sak, ne mana cūka, ne mana druva. Un vislabāk, lieciet mani mierā un neko nejautājiet!

Jānis Vanags kādā intervijā valsts finansiālās krīzes kontekstā teicis: “…runājot par to, vai esam uzrunāti šo krīzi risināt kopā(ar valsti), man rodas pārdomas, ko mēs varētu darīt kopā? Ja valsts aicinātu mūs ar mūsu finanšu līdzekļiem piedalīties krīzes risināšanā, tas būtu kā piliens jūrā, jo mūsu un valsts līdzekļi ir nesalīdzināmi lielumi. Baznīca nekad nevarēs uzņemties valsts funkcijas finansiāli. Bet, ja runājam par to, ka krīzes cēloņi nav tikai ekonomikā, bet domāšanā, cilvēka attieksmē, iekšējā motivācijā, tad te gan baznīca varētu daudz ko darīt, tikai jautājums, vai valsts, sabiedrība, politika vēlas to ņemt pretī.”

Uzskatu, ka vienojoties visām konfesijām, kādu sociālās palīdzības projektu varētu realizēt. Jautājums, vai ir vēlēšanās. Pa pilienam vien, un rodas okeāns. Atcerēsimies kaut vai TV labdarības akcijas, kurās tiek savāktas ievērojamas summas un palīdzēts reāliem cilvēkiem. Baznīca varētu uzņemties vismaz nespējnieku daļēju aprūpi. Vismaz to cilvēku vidū, kuri pieder kādai draudzei.

Tā vietā Jānis Šmits apņēmies apkarot pagānu tradīcijas. Mīļie tautieši, jums nebūs bluķi vilkt un dedzināt! Ja kāds drīkst ko dedzināt, tad tā ir Svētā inkvizīcija…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s