Sarkasms nevietā

“…vispirms, kas ir noticis? Viens pieaudzis homoseksualists, es tā domāju sevī, ir saticis nepieaugušo, iespējams- homoseksuālistu. Abpusējus ir audzinājis šī gadsimta liberālais gars. Glorificē arī šobrīd homoseksuālismu. Bērnus skolās apmāca, ka tur seksam nav īpašas, lielas nozīmes vai tas vīrietis, vai sieviete. Visi ir vienādi, visiem var kopoties un tamlīdzīgi. Nu satikās lielais ar mazo… Un es brīnos, kāpēc Pasaule tik briesmīgi ir uztraukusies? Jo tas ir auglis,to ko viņi paši ir audzinājuši. Baznīca jau sen ir teikusi, ka sekss ir laulībai un pārējie visi seksa veidi ir uz Elli padzenami. Bet tanī balsī jau neviens neieklausās… Un tagad, kad jau sanāk šitādas lietas, es domāju, ka liberāliem cilvēkiem nebūtu īpaši ko uztraukties, jo viņi uz to jau ir virzījušies. Lielāka bēda, ja tas notiek ticīgo vidū. Un tāpēc ticīgie, vai viņš būtu priesteris, vai kas viņš būtu, viņi nevar tādu turēt nevienu dienu! Tāpec  arī es domāju, ka šajā gadījumā, man nav visas tās galīgas informācijas, bet es vismaz esmu dzirdējis pa ausu galiem, ka zināmā veidā homoseksuālisma dēļ viņš ir izstumts no katoļu baznīcas.

Homoseksuālisms nav ciešams, savienojams ar priestera darbu.”

J.Pujats

Es pati mēdzu ironizēt… Tā iekārtots mans prāts un šādi es interpretēju pasauli.  Man ironija šķiet kā savdabīga prāta spēle, māksla izteikt domu citā ceļā.  Un man patīk, ja ironiju lieto arī mani sarunbiedri. Ironija ir smalks veids, kā nepatīkamas lietas pateikt maigāk. Dažkārt tā ir rafinēts joks, lai liktu pasmaidīt. Āķis, lai liktu padomāt.

Ir cilvēki, kuri nespēj ironiju uztvert. Viņiem vārds ir tikai skaņa, kas apzīmē lietas, parādības un darbības. Tieši tik šauri un tieši tik specializēti. Kā melns ir melns. Viens ir viens. Melns vieninieks ir cipars melnā krāsā. Un ne savādāk.

Pastāv uzskats- stereotips, ka ironisks ir negatīva rakstura iezīme…  Man, protams, ir pret to iebildumi. Es teiktu, ka ironija ir kritiski domājoša cilvēka pazīme. Un nekāda virzība uz priekšu nav iespējama bez kritiskas, loģiskas domāšanas… Bet nevar noliegt, ka pat vieglai ironijai ir sava vieta un laiks, kad tā ir piemērojama. Un kad- nē.

Sarkasms, kas ir ironijas melnākā puse, gluži noteikti nav pieļaujama situācijā, kad garīdzniecības pārstāvis runā par pedofīliju. Vai lietām, kas attiecas uz kalpošanu tam Kungam. Tikumīgs cilvēks nav sarkastisks, jo ar viņa muti runā vispārtveroša, garīga mīlestība. Šāds pieņemums pastāv jau tūkstoš gadus, un reliģija taču ir konservatīva… Ievēro gadsimtiem senas tradīcijas.

…protams, es neticu, ka  kardināla kungs nezina, kas ir pedofīlija! Protams, viņš zina, ka pedofīli nomācošā vairākumā ir heteroseksuāli vīrieši. Viņš zina, ka homoseksuālisms kā orientācija attiecas arī uz sievietēm. Un sievietes teju nekad nemēdz piekopt pedofīlas darbības. Viņš zina, ka bērns nav līdzatbildīgs par to, ka ticis seksuāli izmantots.

Pujats to visu zina.  Un tomēr cenšas  atmazgāt baznīcas tēlu uz cietušu bērnu rēķina. Viņš notur pamācoši- apmelojošu  sprediķi  situācijā, kad būtu jāizsaka tīri cilvēciska nožēla un līdzjūtība. Vai vienkārši jāpaklusē. Viņš apzināti pludina pedofīliju ar homoseksuālitati. Mērķtiecīgi uzrunā to sabiedrības daļu, kura ironiju netulko. Kura dzird to, ko dzird. Viņam šķiet, ka ir noķēris divus zaķus ar vienu šāvienu… Viņš pašapmierināti čāpstina, izgaršojot katru savu vārdu. Izskatās gana priecīgs un pārākuma tik ļoti saviļņots, ka sāk neadekvāti ķiķināt par sev vien zināmam lietām.  Man šķiet, vienas šīs intervijas laikā viņš ir pārkāpis tik daudzas ētikas normas, cik kardinālam tomēr jau vairs nav piedodams. Kā gan iespējams sarunā par pedofīliju smieties?

“Man rādās- tas nāks par svētību.”, Pujats saka par pedofīlijas skandālu, kas skāris  arī baznīcu. Tas ļaušot sabiedrībā skaļāk runāt par tikumību.” Mums nav šajā ziņā nekādu kompleksu.”, viņš noslēdz savu runu…

Pujats no mazliet īpatnēja večuka manās acīs ir noslīdējis līdz vienkārši dziļi amorāla cilvēka statusam. Neko citu, izņemot pretīgumu šī viņa intervija nespēj izsaukt. Raugoties no jebkuras puses, analizējot jebkurā griezumā. Mainoties saskaitāmajiem, summa nemainās.

8 thoughts on “Sarkasms nevietā

  1. Vienīgais, kas nāk prātā skatoties, ir: please die. Laikam pie reizes jaatvainojas par manām ‘nešķīstajām domām’ un ļoti iespējams, ka nepiemēroto sarkasmu.

    Un to, cik laba žurnāliste ir tā, kas viņu intervē, nemaz nerunāsim. Varbūt viņai bija bail, ka kāds skarbāks jautājums vai komentārs varētu vecajam izraisīt sirdstrieku vai kaut ko.

    Par “svētību” runājot, izskatās, ka pati katoļu baznīca ir tāda kārtīga svētība sabiedrībai – pedofīlu viņiem netrūkst. Tikai kaut kā tas morāles līmenis pašā baznīcā nemainās. Intersanta katrā ziņā ir tā izpratne par svētību un morāles “mācīšanu”. Varbūt arī Pujata padotie dara tāpat kā Lawrence Murphy (http://www.neatkarigais.net/?p=786), kas savu pedofīliju pamatoju apmēram šādi: es seksuāli izmantoju katoļu skolas zēnus, lai novērstu viņu homoseksualitāti un uzlabotu viņu morāli. Pretīgi vienkārši.

    Like

  2. Atpakaļ ziņojums: Izrādās, nav iemesla teikt, ka homoseksualitāte ir amorāla. | G* blogs

  3. Varbūt šis sprediķis kļuva tik “ģeniāls”,jo žurnāliste skarbākus jautājumus neuzdeva,tādejādi ļaujot Pujata kungam izvērsties un atklāt visu savu plašo iekšējo pasauli!

    Like

  4. piekritīšu vien Zvaigznes domai… Tieši konfrontējošu jautājumu trūkums deva ieskrējienu Pujata fantāzijai…

    Katrā ziņā pēc šīs intervijas man pat iestājās zināma pauze, jo uztvert to kā realitāti vienkārši šķiet neticami. “Pelēkais kardināls”, nudien.

    Atslodzei, ne bez ironijas, der šis:

    Like

  5. Ironija… Ironija… Ironija… no šī bloga ieraksta vien paliek atmiņā šis vārds. Vietā, nevietā – nepiesiešos. bet Pujats, malacis. Atcerēsimies kaut vai Veco Derību, kur mūsu svētajam Ābramam bija ne vien seks no laulības, bet entie elles sakari….entie bērni no tiem! Tad kapēc noklusēt pirmsākumus un turpināt šo bezsakarīgo demagoģiju? Sirdstrieka būtu just fine….

    Like

  6. hm, un kādēļ būt tik asinskāriem? Jā, cilvēks runā muļķības, glīti nav. Parezi- nav. Var pateikt- fui! Ja nu pats neprotās, amata brāļi varētu paregulēt.

    Bet nju, ļaunu es viņam nevēlu.

    Like

  7. Kur? Latvijā? Vatikānā? Amata brāļi piesegs viens otru, lai neviens iespejamais skandāls neizietu plašākā redzeslokā. Es arī nevēlu ļaunu nevienam, vienkārši dzīve visu saliks pa plauktiņiem arī “grēcinieku ganim”…..

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s