Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas

un aiznes mani uz laimīgo zemi!

Tuvojas vēlēšanas… Tā ir tāda cikliska padarīšana gluži kā mēness fāzes vai globālas klimata izmaiņas. Drīzāk gan jau tas pirmais variants- ar savu prognozējamību, vienkāršību un jā- rutīnu. Nevis tas otrs, kura procesus un apjomus grūti aptvert.

Vieglāk visu noreducēt līdz metānam liellopu zarnās un rūpnīcu skursteņiem, kas kairina oznu. Nevis censties prātot par tik nekontrolējamiem lielumiem kā magnētisko polu migrācija, tuvākesošās zvaignes dzīvescikla dinamika vai tektonisko plākšņu dreifs, saistītās reljefa izmaiņas un Golfa straumes pieaugošais laiskums.

Cilvēks ir Radītājs. Miljardiem radītāju, kas kužinās pa šo vai citu, bet- zemīti. Neiespējami taču, ka kaut kas notiek ārpus Radītāja gribas! Gan labs, gan slikts un kur nu vēl tik postošs kā cunami, zemestrīces vai viesuļvētras, globālā sasilšana… Vai vēlēšanas.

Tādēļ, lai vai cik lielā mērā man būtu pie brošas lietas, kas saistītas ar tiem šīs valsts dibeniem, kas aizņem 100 Saeimas krēslus(allaž esmu prātojusi, kāpēc ne 50?), sava pilsoniskā pienākuma ietvaros esmu iepazinusies ar visu 13 partiju programmām. Pat, ja es esmu dieviņš, mana āda neglābjami ir piesaistīta norisēm šajā sabiedrībā.

Šī gada laikā gana daudzi nepilsoņi ir naturalizējušies ar vienu- vienīgu mēŗķi, ņemt dalību vēlēšanās. Viņu balsis viennozīmīgi orientētas “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” virzienā, kas piedāvā neko citu kā turpināt postkomunistiskās domāšanas agresīvu invāziju. Ar skaļiem lozungiem, kuri man kā mazliet senai būtnei atgādina kolhoza laiku sapulces. Gar kurām man kā mazam ķiparam, protams, bija maz darīšanas, taču- es atceros.

Bez šaubām Tatjana Ždanoka Eiropas Parlamenta deputātes gaitās ir veikusi dažus homoseksuāļiem draudzīgus balsojumus. Kas uzliek PCTVL tādu kā seksuālajām minoritātēm neitrālu, ja ne labvēlīgu auru. Taču tā ir tāda politiska  koķetēšana, ja neteikt- maucība.

Dažu eirodeputātes  balsojumu dēļ, kurus varētu skaidrot kā homoseksuāļiem labvēlīgus, es negrasos atdpt savu balsi par Latvijas rusifikāciju. Ždanokas kundze šajās Saeimas vēlēšanās uz deputātes amatu nekandidē, bet paliek Eiroparlamentā.

Vesela virkne partiju solās strādāt pie sabiedrības padziļinātas izkristalizēšanas latvietības labā. Vesela, nacionāla, ataudzi nodrošinoša sabiedrība!  Par tādām un tam līdzīgām vērtībām asi iestājas  Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Vienotība.

Jāteic krasi nacionālas partijas mani vienkārši biedē.  Tā vien šķiet, ka cilvēki ir iekrituši laika bedrē, no kuras tad arī turpina diriģēt parādi. Ērmīgi bez gala.

Šī gada vārds varētu būt ”ataudze”. To loka visi, kam nav slinkums, gaužoties par to, ka latvieši izmirst. Tostarp neko nepiedāvājot, lai šī ataudze arī sekmētos. Jā, tiek runāts par bezbērnu nodokli, nodokļu atvieglojumiem par otro un vairāk bērniņiem. Kas būtu tikai taisnīgi, bet pārvēršot potenciālos atvieglojumus naudiņās, ieguvums ir nožēlojami mazs. Jaunajām ģimenēm nepieciešams atbalsts pirmās dzīvesvietas iegādē. Vajadzīgi brīvi pieejami bērnudārzi. Lai gan, būtu tikai normāli, ja māte pati varētu aprūpēt savu mazuli līdz 3 gadu vecumam. Nevis vazāt bērnu pa pasauli, mūžīgi skrienot starp omītēm, dārziņiem un darbu. Ir jānodrošina kā sievietes, tā vīrieša reproduktīvās veselības aprūpe. Valstij būtu jāatbalsta neauglīgās ģimenes to centienos tik pie pēcnācējiem medicīniskā ceļā.  Jāpopularizē adopcija. Lai mūsu bērniņi nedotos pie jaunajiem vecākiem Amerikā, Spānijā un Itālijā, bet paliktu tepat.

Es, protams, klusēju par lesbietēm, kuras ir un varētu būt mātes. Jo, ko gan lesbietes bērns varētu darīt kristīgās mācības stundās un kā bērnam par to visu būtu jājūtas? Ja jau skolā tiks mācīts, ka viņa mamma ir grēciniece. Vispirms jāpanāk stāvoklis, ka mūsu valstī  vērtība ir cilvēks, nevis plika ideoloģija. Tad var  sapņot par brīdi, kad  lesbietē  pirmkārt tiek saskatīta sieviete. Un, ka sieviete  var būt arī māte.

”Par labu Latviju”, solās ieviest skolu izglītības programmā obligātu kristīgo mācību. Nevis kā vienu no tēmām ētikas, kultūrvēstures vai filosofijas nodarbībās, kas būtu vien saprātīgi, izglītojoši un  pieņemami. Bet gan kā atsevišķu mācību stundu.  Ir atšķirība starp izglītošanu un uzspiestu ticību. Izglītošana nozīmētu, ka bērns tiek iepazīstinātis ar pastāvošajiem garīgajās  skolas virzieniem un pats formē savus uzskatus. Uzspiešana ir, kad bērnam iepotē kristietību kā vienīgo alternatīvu.

Sarmīte Ēlerte, bijusī  ”Dienas” galvenā redaktore, varētu būt LGBT komūnas favorīte. Viņas darbības laikā minētais laikraksts  izskanēja sabiedrībā ar saviem neitrālajiem rakstiem homoseksuāļu sakarā. Nezināmu iemeslu dēļ daļa no seksuālajām minoritatēm cer, ka Ēlerte ir vējš, kas šo LGBT draudzīgo sēklu varētu ienest arī ”Vienotības” partijas darbā.

Es tam tomēr kaut kā neticu. Jo nošķiru darbu laikrakstā, kura mērķis ir plašāks lasītaju loks, no politiskas darbības, kur jāslienas vairakumam.

Tautas kontrole cer samazināt deputātu skaitu līdz 40. Visādi citādi viņu programma ir pliekana. Un piedāva ieviest e-vēlēšanas, kas tāpat ir tikai laika jautājums pēc tam, kad tiks ieviestas ID kartes. Pie liela gribasspēka jau tagad iespējams  ieviest i-bankas autorizāciju kā metodi nobalsošanā. Kaut tas paver iespējas izgatavot kā ID kartes, tā banku kartes uz trūcīga iedzīvotāja vārda un balsot ar viņa datiem. Katra ziņā šis solījums piepildāms, bet ne jau Tautas kontroles iniciatīvas dēļ.

Zaļo un zemnieku savienība man kā izbijušai lauķei atgādina vienīgi par to, cik ļoti Latvijas lauki ir iedzīti dziļā izmisumā. Izmisumā, no kura vienīga izeja ir Īrija, Anglija un Skandināvijas virziens.

Nu, piedodiet. Kopš neatkarības atgūšanas panākts interesants stāvoklis! Latvija ir Rīga un simts km rādiuss ap to. Nu labi, liekam klāt Ventspili un Liepāju… Pievelkot aiz ausīm vēl- Daugavpili un Rēzekni. Sabiedriskais transports, novadu centri, veselības aprūpes  un izglītības iestādes, potenciālie tirgi. Tas viss attālinājies no laucinieka ar tādu ātrumu, it kā Latvija būtu Visums, kurš strauji izplešas. Bet laucinieks- naivs pajoliņš, kurš cer kaut ko panāk caurā laivā ar vienu airi.

”Pēdējā Partija” … Šīs partijas programmā ir daudz jēdzīgu ideju par dzīvi, nevis dzīves teoriju.  Svaigas sejas… Kas patiešām nav maz. Bet, ak vai… Reiz lasīju PP pieteikumu, kur visa cita starpā kaut kas bija minēts par to, ka politikā jāiesaistās cilvēkiem ne tikai uzvalkos! Un kā jums šķiet, kas bija mugurā Raimondam Strazdiņam partiju kandidātu sarakstu numuru izlozē?

Katra partija cenšas solīt visu iespējamo.  Mērķi to programmās savstarpēji pārklājas. Vēršoties pie sabiedrības, politiķi uztiepj tai nacionālās un garīguma problēmas. Laikā, kad jādomā par valsts ekonomiku, mums piedavā turpināt knipilēšanos ap etnisko identitāti. Un kamēr daži deputāti dzīvojas pa saviem desmit īpašumiem, tautai tiek piedāvāts pievērsties dievvārdam.

Skaidrs, ka nav gulbīša, kurš mūs aiznesīs uz Laimīgo zemi. Būs vien jākāpj pastalās un jādodas pašiem. Diemžēl, virziens ir grūti nosakāms. Ja amerikāņiem izvēle vienmēr ir starp skaidrām nostādnēm- demokrāti/ republikāņi. Tad mums te ir musli. Vai kombikorms.Šķiet, ka dzīve mūsu valstī sāk atgadināt stulbu datorspēli, kur indivīda galvenā misija- izdzīvot. Tā nu viņš tur skrien, pārvarot šķēršļu joslas un lecot galvai pāri, lai iegūtu kaut minimālākos resursus. Sprīdīša laiki ir garām, draugi…

P.S. Dieva maizītei(oblātai) vajag pavisam maz- ūdeni un miltus.

2 thoughts on “Gulbīti, gulbīti, kustini kājiņas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s