Atmodas efekts

tepat aiz muguras bija Padomju Latvijas laiks. Latvijas tauta atguva brīvību. Varbūt cilvēki bija brīvāki, savās tiesībās izpausties. Taču tie nebija brīvi savos prātos. Postkomunisma telpā būt homoseksuālam joprojām nozīmēja būt nevēlamam un sociāli izolētam. Slēpt savu orientāciju vai tapt sodītam, diskriminētam, ja šī orientācija kaut kādā veidā kļuva sociāli nolasāma.

Neoficiāli LGBT kustības pirmsākumi meklējami jau 1991. gadā. Atmodas efekts, iekšēja pacilātība. Cerība, ka cilvēks spēj mainīt vēl vairāk, iet vēl tālāk.  Idejas vārdā  un spontāni radās kāda dombeidru grupa. Parasti cilvēki bez jelkādām speciālām zināšanām vai finansiāla atbalsta,  vienojās kopējam mērķim- mēģināt iedrošināt un vienot homoseksuālo kopienu, dažādot tās kultūras dzīvi. Piesaistīt sabiedrības uzmanību seksuālo minoritāšu diskriminācijas jautājumiem.

1993. gada 12. februārī LR Tieslietu ministrijā tiek reģistrēta jauna sabiedriska organizācija- LASV.  Latvijas asociācija seksuālai vienlīdzībai, tās mērķis bija seksuālo minoritāšu pārstāvju cilvēktiesību un pilsoņtiesību aizstāvēšana, homoseksuāļu diskriminācijas izbeigšana.

Iznāk pirmais oficiālais geju un lesbiešu laikraksta ”Loks” numurs, kas pirms tam tika izdots ar līdzīgu nosaukumu ”Logs”.

1995. gada 12. augustā LASV paspārnē neoficiāli, bet ar lielu publicitāti tiek reģistrētas pirmās lesbiešu partnerattiecības Latvijā.  Šīs lesbiešu ”kāzas”  sabiedrības atmiņā iespiedās ar akciju ”Ziedi brīvībai”, kad abas sievietes nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Drīz pēc abām ”pionierēm” tika reģistrētas vēlviena lesbiešu pāra attiecības. Tiesa, krietni klusāk un nemanāmāk.

1997. gadā tiek dibināts Homoseksualitātes informācijas centrs(HIC).

1998. gadā iznāk laikraksts  ne tikai gejiem un lesbietēm ”10 %”.

1999. gada notikumi:

  • aprīlī tiek reģistrēts domēna vārds gay.lv.
  • septembrī Homoseksualitātes Informācijas centra(HIC) valde izplata aicinājumu visiem, kam nav vienaldzīgs homoseksuāļu liktenis,  sniegt parakstus likumprojekta “Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju” atbalstam.
  • tiek organizēts pikets, lai atbalstītu partnerattiecību likumu.
  • LR Saeimas Cilvēktiesību un Sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājam Antonam Seikstam tiek iesniegts likumprojekts “Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju” .  1999. gada 30. novembrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā  likumprojekts tiek noraidīts ar 8 balsīm “pret” un divām- “par”. Abi “par” balsojumi nāca no PCTVL.

2000. gadā:

  • 28. aprīlī reģistrēta organizācija “Geju atbalsts grupa”.  Kuras uzdevums ir: veicināt homoseksuāļu integrāciju sabiedrībā.  Sāk darboties ”Geju līnija”- uzticības tālrunis.  Zvana gan geji, gan lesbietes, lai lūgtu padomu jautājumos par diskrimināciju darbā un ģimenē. Lai meklētu psihologa atbalstu. Vai arī, lai vienkāŗši papļāpātu atklāti ar kādu, kurš saprot, par ko ir stāsts.
  • meklējot veidus, kā komunicēt ar sabiedrību, Homoseksualitātes Informācijas centrs piedalās izstādē ”Erots 2000”, kur izdala informējošus materiālus par homoseksualitāti. Iepazīstina ar organizācijas mērķiem un uzdevumiem.
  • tiek izdots informatīvs  biļetens “Gaylatvia”. Laikraksts “Homo ziņas”. Ar Nīderlandes vēstniecības finansiālu atbalstu top brošūra “Geju un lezbiešu partnerattiecību reģistrācija :informācija un komentāri”, kas tiek izdota 20 000 eksemplāros un nonāk Rīgas iedzīvotāju pastkastēs, gan arī tiek izplatīta pārēja valsts teritorijā.

LASV pasparnē tika organizeti dažādi semināri, rīkoti pasākumi, geju un lesbiešu nometnes. Rūpnīcas Straume telpās, Ziemeļblāzmas kultūras namā, klubā ”Oāze” un citur notika geju diskotēkas. Dalību šajos pasākumos nācas pieteikt ar LASV starpniecību, jo cilvēki baidījās atklāti meklēt informāciju par LGBT  pasākumiem. Informācija klejoja no cilvēka uz cilvēku. Bet arī tad bieži bija gadījumi, kad deju vakari tika pārtraukti, jo kāds bija ziņojis policijai par kārtējo amorālo pasākumu.

LASV laikos bija manāmi centieni apzināt homoseksuālus cilvēkus visā Latvijas teritorijā. Cilvēki joprojām nebija droši, kā dalība šādā organizācijā varētu ietekmēt viņu dzīvi.

Atklātas homoseksualitātes nasta  bija dažu cilvēku ļoti personiska uzdrīkstēšanās, zināma pašuzupurēšanās, un  arī  individuāla problēma. Cilvēki, kas atradās LGBT kustības pirmsākumos, bija ideālisti. Viņi bija Latvijas pilsoņi, kas reāli dzīvoja šeit. Viņiem nebija, kur slēpties vai- kurp bēgt. Pirms viņiem neviens vēl nebija nācis un teicis:” Es esmu gejs.” vai:”Es esmu lesbiete.” Tas viss ļoti personiski skāra viņu dzīves attiecībā uz  ģimeni, draugiem, karjeru.

Ja es teiktu, ka ar laiku notika uzskatu(mērķu) šķelšanās pašas kopienas ietvaros, tā būtu puse patiesības.  Nekad un līdz pat šodienai šeit, Latvijā, mēs nevaram runāt par kaut kādu, reāli eksistējošu homoseksuāļu kopienu. Tās vienmēr ir atsevišķas domubiedru grupas un atsevišķi, brīvā telpā dreifējoši, indivīdi.

Radās vēl jaunas organizācijas, kā piemēram- Geju, lesbiešu jauniešu atbalsta grupa(GLJAG).

Vēlāk, 2003. gada 11.aprīlī, daži bijušie GLJAG aktīvisti dibina Latvijas Nacionālo LGBT organizāciju- ILGA Latvija, kas oficiāli reģistrēta tikai 2004. gada augustā. Organizācija ILGA Latvija, tika reģistrēta, lai varētu organizēt pirmo Rīgas Praidu. Paralēli rodas arī apvienība ”Mozaīka”, kas pārņem ”Rīgas praida”organizēsanu turpmākajos gados.” ILGA Latvija” beidz pastāvēt.

Atskaitot vienu personāžu, kurš šad un tad ir manāms kuluāros, cilvēki, kuri uzsāka LGBT kustību Latvijā, vairs nepiedalās  nekādās publiskās LGBT cilvēktiesību  aktivitātēs. Tos gadus viņi atceras kā smagu, pretestības pārpildītu  laiku, kur ieguldīts daudz spēka, uzdrīkstēšanās un darba. Pretī saņemot vien homoseksuālās kopienas bailes, pasivitāti un aizmirstību.

Aizmirstība… Kurš gan tagad atceras tos cilvēkus, kas uzara augsni tam, lai mēs tagad varētu filosofēt par to- vajag mums Praidu vai nevajag. Vajag mums tās partnerattiecības, vai nē?  Sēžot iekš Golden bāra un malkojot grādīgos , neviens īpaši neiedomājās, ka varēja būt arī savādāk. Attīstība ir neizbēgama, bet tā var būt arī ļoti, ļoti lēna.

Atmodas pacilātība sen jau garām… Jācer tikai, ka vietā nācis kas stabilāks un paliekošāks. Ka vieta nav palikusi tukša. Ka esam sasnieguši tādu briedumu, kurš nāk ar pašsaprotamu pašcieņu. Pašcieņu, kas nepaliek klusējot brīdī, kad ir jāaizstāv savas tiesības uz mierīgu un pilnasinīgu dzīvi. Arī viendzimuma attiecībās.

3 thoughts on “Atmodas efekts

  1. Super! Paldies par rakstu! Es piemēram par tādu LASV vai HIC nemaz nekad nebiju dzirdējis. Laba atklāsme par geju kustības pirmsākumiem, svarīgi apzināties, ka tāda ir pastāvējusi un aktīvi darbojusies.

    Like

    • Notikumu, protams, bija krietni vairāk, nekā es šeit esmu pieminējusi. Pirmkārt, man jāvadās pēc stāstiem un pieejamiem tā laika laikrakstiem. Otkārt, tie cilvēki nav pārliecināti, ka vēlas vairs kādu publicitāti. Treškārt, man tomēr ir samērā maz laika, kuru veltīt rakstīšanai un info apkopošanai.

      Taču, es pati biju patīkami pārsteigta apzinot tā laika LGBT aktīvistu ieguldījumu. Malači.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s