10-tās Saeimas kandidāti un ”Mozaīka”

 

Lesbiešu, geju, transpersonu un viņu draugu apvienība ”Mozaīka” vērsās pie 10-tās Saeimas kandidātiem ar trīs konkrētiem jautājumiem, kuri tā vai savādāk, bet skar seksuālo minoritāšu intereses.

Uz doto brīdi atbildes snieguši 19 deputātu kandidāti.  Ar atbildēm to originālizpildījumā var iepazīties  ”Mozaīka’s” mājaslapā.  Tātad, ”Mozaīka” uzdeva sekojošus jautājumus:

1. 2008. gada 2. jūlijā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, paredzot aizsardzību pret diskrimināciju uz šiem pamatiem arī ārpus darba vietas. Vai Jūs atbalstāt šo direktīvu? Ko Jūs darīsiet, lai nodrošinātu Latvijas un arī citu ES dalībvalstu atbalstu ES Padomes balsojumā par to?

2. LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka” iestājas par to, lai Latvijā tiktu pieņemti divi jauni ar ģimenes dzīvi saistīti likumi.

  • Kopdzīves likums – normatīvais akts, kas regulē divu neprecētu cilvēku, kuriem ir pastāvīga un ilgstoša kopdzīve juridiskās attiecības.
  • Reģistrēto partnerattiecību likums – normatīvais akts, kas ļauj diviem viena dzimuma pilngadīgiem cilvēkiem reģistrēt savas attiecības laicīgā ceremonijā, tādējādi iegūstot statusu, kas lielā mērā līdzinās laulāto statusam, bet kas netiek saukts par laulību. Šāda likuma ieviešana neprasītu Satversmes grozījumus, jo partnerattiecību institūts nav tas pats, kas laulības institūts.

Vai Jūs atbalstāt vienu vai abu šo likumu ieviešanu Latvijā? Vai Jūs esat gatavs/-a aktīvi atbalstīt un virzīt to pieņemšanu Saeimā?

3. Divi nesen veikti SKDS pētījumi liecina par to, ka Latvijas sabiedrība ir relatīvi neiecietīga pret cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju.

Piemēram, 34% respondentu izvēlējās atbildes, kas saistītas ar norobežošanos vai negatīvu attieksmi pret kolēģi, uzzinot, ka viņš vai viņa ir homoseksuāls/-a, 25% aptaujāto mazāk kontaktētos ar šo kolēģi, 4% apspriestu situāciju ar kolēģiem un varētu iesaistīties kādās aktivitātēs pret homoseksuālo kolēģi un vēl 5% pētījuma dalībnieku censtos panākt, lai kolēģi atlaiž no darba vai viņš/viņa pats/-i aizietu no darba. Kopumā vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju homoseksuālas attiecības uzskata par nosodāmām, tajā skaitā 23% respondentu nosoda gan homoseksuālus cilvēkus, gan homoseksuālas attiecības, bet 31% aptaujāto norāda, ka viņiem nav iebildumu pret homoseksuālajiem cilvēkiem, taču homoseksuālas attiecības ir nosodāmas.

Vai Jūs uzskatāt, ka šāda sabiedrības attieksme ir pieņemama un/vai vēlama? Ja nē, ko Jūs un Jūsu partija darīs, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā?

Zaļo un Zemnieku savienība

Solvita Rudoviča:

pauž personisku viedokli.

1) Atbalstu šo direktīvu, centīšos motivēt arī Latvijas politiķus atbalstīt un virzīt ES dalībvalstu ES Padomes balsojumā par to.

2) Atbalstu abu šo likumu ieviešanu Latvijā, paralēli strādājot ar Latvijas sabiedrību, masu medijiem, popularizējot pozitīvos piemērus, izskaidrojot likumu mērķi, būtību, sekas.

3) Uzskatu, ka ir nepieļaujama jebkura veida diskriminācija, negatīva attieksme, kā arī norobežošanās no kādas no sabiedrības grupām nav vēlama. Iesaistīšos aktivitātēs – normatīvo aktu izstrādē, diskusijās. Jāstrādā ar masu medijiem, sabiedrību, sadarbībā ar NVO, kas zina šo grupu problēmas un to risināšanas veidus, lai mainītu sabiedrības attieksmi.

 

Pēdējā partija

Signe Grūbe:

pauž partijas viedokli.

1) „Pēdējā partija“ atbalsta šo direktīvu. Mums ir zināms, ka Ministru kabineta 2010.gada 20.aprīļa sēdē tika apstiprināta LR nacionāla pozīcija, kas atbalsta papildinājumus par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes,vecuma vai seksuālās orientācijas, paredzot aizsardzību pret diskrimināciju uz šiem pamatiem arī ārpus darba vietas No LR Labklājības Ministrijas informatīviem ziņojumiem izriet, ka jauna atšķirīga nacionāla pozīcija netiek gatavota un nekas neliecina par to, ka LR būtu mākslīgi kavējusi vai pretojusies šīs direktīvas pieņemšanai ES Padomē. Ja Jums ir pieejama cita informācija, labprāt to uzzinātu un attiecīgi pārskatītu savu pozīciju šajā jautājumā.

2)„Pēdējās partijas“ nostāja šajā jautājuma ir viennozīmīga – mēs esam pret jebkuras minoritāšu grupas diskrimināciju, līdz ar to iestājamies par viena dzimuma partnerattiecību reģistrāciju un aktīvi atbalstīsim abus likumus Saeimā.

3) „Pēdējās partijas“ nostāju labi raksturo arī mūsu biedra U.Reķa raksts „Es nebalsošu par Hitleru“, kurā viņš raksta, ka „es esmu latvietis, bet balsošu par nelatviešu tiesībām piedalīties vēlēšanās. Es esmu vīrietis, bet balsošu par sieviešu līdztiesību darba tirgū. Es vēlos precēt sievieti, bet balsošu par homoseksuālistu tiesībām slēgt laulības. Un es balsošu par tiem politiķiem, kuri pieņems partnerattiecību likumu pat ja to atbalsta tikai 11 procenti iedzīvotāju, jo ir reizes, kad jāizšķiras starp brīvību un vairākuma gribu. Es to darīšu sevis dēļ, jo es zinu, ka var pienākt laiks, kad es nonākšu mazākumā un mana laime nebūs svarīga pat vienamprocentam, un tad man vajadzēs valsti, kura aizstāv mani un manas tiesības veidot laimīgu dzīvi tādā veidā, kādā pats to būšu izvēlējies, pat ja visi pārējie to nosodīs”

Partiju apvienība ”Vienotība”

Sanita Stelpe:
1. Atbalstu. Savu iespēju robežās iestāšos par direktīvā ietverto normu ne tikai akceptēšanu, bet reālu ieviešanu dzīvē –  piedalīšos publiskās diskusijās, likumu izstrādē, pārstāvēšu  viedokli jebkurā sev pieejamā forumā.

2. Atbalstu abus likumus. Pieļauju, ka viens no mehānismiem šādu likumu nostiprināšanai ir esošo likumu izmaiņas.

3. Šāda sabiedrības attieksme nav pieņemama. Aktīvi iesaistīšos jebkurās aktivitātēs, likumdošanas iniciatīvās un publiskās  diskusijās, kuras veicinās sabiedrības attieksmes maiņu un radīs pozitīvu ietekmi uz esošo situācijas maiņu.

Uģis Rotbergs:
1. Atbalstu šīs ES direktīvas pieņemšanu. Direktīvas pieņemšana radītu arī Latvijā iespējami labvēlīgāku vidi tiesiskās vides  sakārtošanai LGTB jautājumos.

2. Pēc vakardienas tikšanās labāk izprotu nepieciešamību pēc šiem diviem normatīvajiem aktiem. Par mērķiem un juridiskā regulējuma nepieciešamību man ir izpratne, atbalstu LGTB NVO viedokli. Par juridisko „tehniku” vēlētos tuvāk iepazīties ar juristu slēdzieniem.

3. Uzskatu, ka šāda attieksme ir balstīta uz maldīgiem  stereotipiem un pēc būtības ir kaitējoša normālas sabiedrības attīstībai. Ar savu brīvprātīgā darbu Sorosa fonda valdē jau  daudzu gadu garumā esmu veicinājis iekļaujošas sabiedrības attīstību, kas balstīta uz toleranci un iecietību. Iekļūstot Saeimā, nedomāju, ka kaut kas mainīsies manos uzskatos.

Iluta Lāce:

pauž personisko viedokli.

1)es atbalstu direktīvu. Motivēšu kolēģus no Latvijas un citām ES dalībvalstīm atbalstīt ES padomes balsojumā direktīvu.

2)atbalstu un par to iestājos un ievēlēšanas gadījumā virzīšu abus grozījumus!

3)atbalstīšu Mozaīkas darbu “Ražots Latvijā”. Veidošu izskaidrojošas iespējas partijas robežās. Veidošu aliansi ar man līdzīgi domājošiem partijas biedriem, lai panāktu normatīvo aktu izmaiņas, veidotu  pozitīvi ievirzītu publisko diskusiju un diskusiju Saeimā sadarbībā ar Mozaīkas ekspertēm/iem un citām atbalstošām organizācijām!

Artis Pabriks:

pauž personisko viedokli.

1) atbalstu direktīvu un darīšu ko varēšu pie tās ieviešanas, bet mani darbi atkarīgi no pozīcijas politikā. Ja esmu vienkāršs deputāts, tad iespēju mazāk, ja ieņemšu kādu augstāku amatu tad ir iespējams cīnīties par šīm lietām jau plašāka frontē. Tā, ka atbalsts būs, bet līmeni notieks manas reālās iespējas.

2) par abiem likumprojektiem, esmu gatavs tos Saeimā atbalstīt un, ja juristi palīdz sagatavot, arī iesniegt ar mūsu partijas (SCP) un citu līdzīgi domājošo atbalstu.

3) kas attiecas uz toleranci, tā ir politiskā kultūra. Esmu gatavs ar savu attieksmi un publisko pozīciju veicināt toleranci šajos jautājumos un man neinteresē vairākuma sabiedrības nosodošais viedoklis. Kādreiz dzīvē kaut kas ir arī jāsaprot viņiem. Tā kā esmu aktīvs profesors un pasniedzējs augstskolā, tad šos jautājumus esmu vienmēr izrunājis ar studentiem, tas arī līdz.

Vaira Paegle:

pauž personisko viedokli.

1)atbalstu direktīvu. Saeimas Eiropas lietu komisija apstiptina visas pozīcijas, ar kurām Latvija dodas uz Eiropas padomes sēdēm un ELK viedoklis ir saistošs. Tā ir vieta kur nodrošinātatbalstu direktīvai.

2) jā

3) protams ka nē – tā ir tumsonība, neinformetība kas vēl nāk līdzi no okupācijas laikiem un nav izskausta divu iemeslu dēļ – baznīcas kungu neiecietība un politisko partiju manipulācija ar tiem velētājiem, kuri pauž augšā minēto viedokli.

 

Sarmīte Ēlerte:

pauž personisko viedokli.

1)atbalstu šīs ES direktīvas pieņemšanu. Pārstāvot šādu viedokli, varu ietekmēt Latvijas pozīciju šajā jautājumā.

2) atbalstu civiltiesiska noregulējuma pieņemšanu, kas attiektos uz neprecētu cilvēku attiecību regulējumu. Par to, kādam tieši jābūt šim likumam un vai jābūt diviem, nevaru atbildēt, tas prasa rūpīgāku iedziļināšanos.

3) negatīva attieksme vai norobežošanās no jebkuras sabiedrības grupas pēc formālām pazīmēm ir nevēlama. Esmu vērsusies un vērsīšos pret jebkura veida diskrimnināciju. Attieksmi var mainīt vienīgi sarunājoties un izskaidrojot. Latvijai ir vajadzīgs katrs cilvēks.

Ingrīda Circene:

pauž personisko viedokli.

1) atbalstu, esmu aktīvi iestājusies par šo pozīciju Saeimas plenārsēdēs un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darbā.

2) 2.1. tas varētu būt partnerības līgums.
2.2. ņemot vērā sabiedrības neiecietību, uzskatu, ka pagaidām partnerības līgums kā pirmais solis, risinātu daļu no problēmas. Tam nebūtu vajadzīgs atsevišķs likums.

3) es uzskatu, ka sabiedrībā atpazīstamas personas veido sabiedrības viedokli, tādēļ aktīvi iestājos par iecietību pret dažādību un uzsveru, ka valstij jāaizstāv mazākuma tiesības, jo vairākums ir spēcīgāks un aizstāvēs pats sevi. Partiju apvienībā šis jautājums nav prioritāte un ir brīva viedokļu dažādība.

Hosams Abu Meri:

pauž personisko viedokli.

1) jā, atbalstu! Zinu ka nav viegli, bet aicinātu tos, kuri ir cietēji ,šīs direktīvas neievērošanas sakarā vairāk par to runāt mediju telpā. Mums ir paveicies ar to, ka Eiroparlamenta deputāte ir Vienotības Sandra Kalniete, kura vienmēr ir aizstāvējusi vienlīdzības principus un ir bijusi pret jebkādu diskrimināciju. Es kā kandidāts šodien un kā deputāts nākotnē vienmēr būšu pret jebkāda veida diskrimināciju, t.sk. seksuālo.

2) atbalstu abus šos likumus. Apzinot demokrātiski domājošos deputātus, jau esot grupa kopā ar NVO, būtu jāatbalsta un jāvirza šos likumus pieņemšanai. Katrs atsevišķi, mēs- deputāti, lai cik aktīvi būtu, maz ko panāksim.

3) neiecietība, sevišķi vērstā uz cilvēka dzimumu, rases, etnisko un reliģijas piederību,invaliditāti, vecuma un seksuālo orientāciju ir nepieņemama un pat kaitīga valstij. Jau šobrīd manas apvienības deputāti, gan Rīgas domē, gan Eiroparlamentā ir Jūsu atbalstītāji. Kā pie regulāriem politiķu darbiem būtu minami, dalība Jūsu organizācijas slēgtajos un publiskajos pasākumos un likumdošanas pilnveidošana.

Lolita Čigāne:

pauž personisko viedokli.

1) atbalstu šādu direktīvu un veicināšanu priekšlikuma virzību manas kompetences ietvaros, ja tikšu ievēlēta LR Saeimā.

2) atbalstu un esmu gatava to atbalstīt un virzīt pieņemšanai Saeimā savas ievēlēšanas gadījumā.

3) es neuzskatu, ka šāda sabiedrības attieksme ir pieņemama, jo uzskatu, ka katram sabiedrības loceklim ir tiesības un brīvība izvēlēties savas privātās dzīves un attiecību modeli pēc saviem   ieskatiem, bez citu iejaukšanās, nosodījuma un viedokļa. Tāpat kā cilvēktiesības ir universālas, nevienam nav tiesības nosodīt citus sabiedrību locekļus par viņu izvēlēto dzīves veidu, seksuālo orientāciju, partnerattiecību veidu. Šo nostāju esmu jau paudusi publiskā un privātā komunikācijā, kas mani ir bijusi un, ievēlēšanas gadījumā, atktīvi turpināšu to darīt.

 

Ilze Viņķele:

pauž personisko viedokli.

1) atbalstīšu. Rīcība – runāt par direktīvas pieņemšanas nepieciešamībgan Saeimā, gan ar Latvijas pārstāvjiem EP.

2) atbalstu abu piedāvāto likumprojektu būtību. Iespējams, rodami citi risinājumi, piem., grozījumi jau esošajos noramtīvajos aktos.

3) jāveicina sabiedrības tolerance. Mana rīcība- pašai būt tolerantai un vedināt tādiem kļūt arī kolēģus, draugus, sabiedrību.

 

Ražots Latvijā

Jānis Vīnbergs, uzņemējs:

pauž personisko viedokli.

atbildēšu Jums vienā atbildē: ”Man nekas nav pret šīm novirzēm ar vienu noteikumu, ja Jūs esat ar šādu novirzi, manis dēļ precaties un dzīvojat kā Jūs vēlaties, bet ar tādu nosacījumu, ka Jūs dzīvosiet un nerīkosiet dažādus izlēcienus-praidus, izālēšanos ielās un dažādus pasākumus,kas traucētu pārējai sabiedribai. Uzskatu, ka bērnu audzinašana šādās ģimenēs varētu būt problemātiska, vai nesabojās šos bērnus, šeit darbs zinātniekiem.

 

Andrejs Orols, celtnieks:

pauž personisko viedokli.

Jautājuma pirmā daļa, cik noprotu, vairs nav apspriežama. Kaut gan, ja rūpīgāk padomā – viss
nav tik viennozīmīgs. Piemēram, lidostas darbinieks (vīrietis) vēlas pārbaudīt ‘’aizdomīgu’’ sievieti, vai tā neved narkotikas, vai citas aizliegtas vielas. Sieviete vēlas, lai pārbaudi veiktu kāda darbiniece (sieviete). Darbinieks (vīrietis) iesūdz gan sievieti, gan lidostas vadību tiesā par diskrimināciju, attiecībā uz viņu, darba vietā. Kā jums tas patiktu? Arī jautājuma otrai daļai par priekšlikumu direktīvai (par savstarpējām attiecībām ārpus darba laika) nevar dot viennozīmīgu atbildi. Viss atkarīgs no konkrētas
situācijas. Visumā atbalstu, bet ar iespējamām atrunām.

2) Kopdzīves likumu neatbalstu. Ja cilvēki grib nopietnas attiecības, tad labāk būtu, ka viņi šīs attiecības piereģistrētu kā laulību. Var precēties, bet var arī neprecēties. Tā ir katra brīva izvēle. Bet, ja domā par mantisko pusi, tad ir arī iespēja slēgt dažādus līgumus. Neredzu šeit nekādu problēmu.

Reģistrēto partnerattiecību likumu neatbalstu. Cilvēki dzīvo kopā pēc savstarpējām vēlmēm – divatā, trijatā, četratā utt. Līdzīgi kā iepriekš teicu – ir iespējas slēgt visdažādākos savstarpējos līgumus.

3) Pats neesmu bieži saskāries ar homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, tāpēc mana pašreizējā attieksme ir diezgan neitrāla. Vēsturē ir bijuši gadījumi, kad homoseksuālisms tika propagandēts, lai ierobežotu dzimstību kādā teritorijā. Latvijā dzimstība ir vēlama stipri lielāka, tāpēc būtu jāatbalsta heteroseksuāli orientētas jaunās ăimenes. Tādās valstīs kā Ķīna, iespējams, sabiedriskai propagandai būtu jābūt savādākai… Kā jau jūs publicējāt iepriekš – sabiedrība nav viendabīga. Dažādiem cilvēkiem ir dažādi uzskati un arī dažāda pieredze. Pats es dotajā brīdī neakcentēju uz to ne savu, ne līdzcilvēku uzmanību. Ko darīs partija – to es nezinu. Iespējams – ja nebūtu skaļu ‘’praidu’’ un visi tusiņi jums notiktu nemanāmāk – sabiedrības attieksme arī būtu krietni iecietīgāka.

Politisko partiju apvienības ”Saskaņas centrs”

Boriss Cilevičs:

pauž personisko viedokli.

1) Faktiski jau tagad Rasu direktīvas (2000/43) piemērošanas joma ir plašākā, nekā tikai diskriminācija darba vietā. Es atbalstu jaunas direktīvas pieņemšanu, tātad, diskriminācijas aizlieguma paplašināšanu. Principā, būtu optimāli galarezultātā integrēt pretdiskriminācijas normas vienā dokumentā – uzskatu, ka universāli instrumenti ir efektīvāki par „partikulāristiskiem”, kas skar tikai atsevišķās jomas un diskriminācijas pamatus. Atbalstīšu attiecīgo Latvijas pozīciju Saeimas Eiropas lietu komisijā, centīšos koordinēt darbu šajā jomā ar citiem Eiropas sociāldemokrātiem (izmantojot EPPA sociāldemokrātu grupu, kā arī kontaktus ar PES).

2) 2.1. atbalstu Kopdzīves likuma pieņemšanu, šāds juridisks risinājums pierādīja savu efektivitāti dažās ES valstīs (piem., Francijā). Esmu gatavs arī to virzīt – ar nosacījumu, ka to izdosies saskaņot ar manu frakciju.

2.2. reģistrēto partnerattiecību likuma virzīšana, manā skatījumā, šobrīd būtu priekšlaicīga, ir vēl vajadzīgs liels skaidrošanas un izglītošanas darbs Latvijas sabiedrībā. Manuprāt, būtu jāsāk ar Kopdzīves likumu un jāskatās, kā šis likums darbosies, kādas nepilnības izpaudīsies – ko, iespējams, nākotnē varētu labot ar Reģistrēto partnerattiecību likuma palīdzību.

3) uzskatu, ka šāda sabiedrības attieksme nav pieņemama. Tā atspoguļo ļoti augsto neiecietības (t.sk. un pirmkārt homofobijas) līmeni, kas ir raksturīgs vairākām jaunām demokrātijām. Kā jau atzīmēju, ir vajadzīgs skaidrošanas un izglītošanas darbs Latvijas sabiedrībā, un es esmu gatavs iespēju robežās piedalīties šajā darbā. Partijas attieksmi paust neesmu pilnvarots, nav noslēpums, ka mūsu partijā, tāpat kā daudzās citās partijās, pastāv visai atšķirīgi viedokli šajā
jautājumā.

Par Prezidentālu republiku

Aigars Bondars:

pauž personisko viedokli.

1) Pilnībā atbalstu un iestājos pret jebkāda veida diskrimināciju un tās izpausmes veidiem.

2) Kopdzīves likums ir atbalstāms, es šīs partnerattiecības nesauktu par “ģimeni”, bet šāds likums atrisinātu visdažādāko iemeslu dēļ kopā dzīvojošo cilvēku, partneru mantiskās attiecības. Pieņemot, Kopdzīves likumu, manā skatījumā atkrīt aktuāla nepieciešamība pēc otra likuma, bez tam Kopdzīves likums attieksies uz visiem sabiedrības locekļiem, bet reģistrēto partnerattiecību likums, cik saprotu, ir orientēts uz vienu sabiedrības daļu.

3) Mana personīgā attieksme ir, ka nedrīkst pastāvēt nekāda veida diskriminācija, ne tikai attiecībā uz seksuālo orientāciju, kas būtībā ir cilvēka intīmās dzīves satāvdaļa un nav publiski apspriežama, ja runā par atsevišķu indivīdu. Tiktāl, cik likumi var ietekmēt attieksmi mēs atbalstīsim vienādas attieksmes principus, bet attieksme pastāv arī ārpus likumiskā regulējuma, kas ir daudz sarežăītāks jautājums. Manā skatījumā sabiedrības aizspriedumu kliedēšanā risinājums jāmeklē konferecēs, izglītošanā, nevis ielu gājienos, kas provocē.

Par Labu Latviju

Karina Pētersone:

”…Esmu saņēmusi un iepazinusies ar apvienības „Mozaīka” valdes sūtīto elektronisko vēstuli, kurā
tiek lūgts atbildēt uz trīs jautājumiem.
Politiskā apvienība „Par Labu Latviju” (PLL), tāpat kā pirms iekļaušanās šajā apvienībā, arī partija LPP/LC, savā darbībā vienmēr ir uzsvērusi, ka Latvijas nākotnei izšķiroša ir demogrāfiskā jautājuma risināšana. Pozitīvas izmaiņas demogrāfiskajās tendencēs var nodrošināt tikai kuplas ģimenes – vidēji ar vismaz trīs bērniem. Mūsu partijas prioritāte ir atjunot atbalstu bērnu dzimšanai labvēlīgai ģimenes politikai…”

(Piezīme: Deputātes kundze nav sniegusi atbildi pēc būtības. Ar pilnu viņas vēstules izvilkumu var iepazīties šeit.)

 

„Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Einārs Cilinskis:

pauž personisko viedokli.

1) Direktīvas projektu detalizēti nepārzinu. Ņemot vērā Jūsu anotāciju, nevarētu būt iebildumu
pret direktīvas mērķiem, bet no Latvijas viedokļa jāskatās, lai direktīva nepieprasītu veidot papildus jaunas birokrātiskas struktūras, ko valsts nevar atļauties. Līdz šim Saeimai ir bijusi samērā minimāla loma jaunu ES normatīvo aktu izstrādē, pamatā šī atbildība ir Ārlietu ministrijai  sadarbībā ar atbildīgo ministriju, kam tad jāuzdod Jūsu jautājums.

2) 2.1. Piekrītu, ka šajā jomā varētu būt risināmas problēmas, taču, iespējams, ka tās var atrisināt neveidojot atsevišķu likumu, bet ar grozījumiem esošajos normatīvajos aktos.

2.2. Šajā gadījumā uzskatu, ka Jūsu piedāvājums ir apiet Satversmi ar līkumu, kas man nešķiet pieņemami.

3) Neiecietība nav laba lieta, bet sabiedriskā doma veidojas no °ļoti daudziem aspektiem, ko ne īpaši var ietekmēt politiķi. Noteikti nevajadzētu nosodīt cilvēku tāpēc vien, ka viņš ir homoseksuāls. Manuprāt, ka visiem vienkārši vajag
nomierināties, nevis mākslīgi veidot sabiedrības viedokli, kas arī nav īsti iespējams. Izprotot Jūsu problēmu, uzskatu tomēr, ka Latvijai šobrīd ir daudz nozīmīgāki jautājumi, ko risināt.

Arnis Puksts:

pauž personisko viedokli.

1. Neko. Pareizāk – balsošu pret/darīšu visu, lai arī citi būtu pret. Uzskatu, ka problēma ir pārspīlēta un jauna direktīva nedos absolūti nekādu “pievienoto vērtību” sabiedrībai un tās ilgtermiņa interesēm. Ir organizācijas, kuras šo lobē, lai attaisnotu savu eksistenci, taču – visā visumā gan Eiropas Savienības, gan arī Latvijas sabiedrība ir pietiekoši toleranta un diskriminācija ir reti izņēmumi, nevis likumsakarība. Bez tam, jēdziens “diskriminācija” juridiski nav viennozīmīgs, jo ir personas, kas savu atšķirīgumu izmanto situācijās, kad tās pie kāda labuma netiek pilnīgi citu, objektīvu iemeslu dēļ. Tas ir nekorekti un veicina tiesisko nihilismu.

2. Neatbalstu ne vienu, ne otru. Jebkuras civiltiesiskās attiecības var regulēt ar līgumiem – īpašuma, mantojuma, u.c. Laulības institūts ir kas īpašs un tādam tam jāpaliek. Nekādi “laulības analogi”-surogāti nav pieļaujami, jo tie pašos pamatos degradē laulības institūtu. Bez tam, pat sākotnējā tuvinājumā izgaismojas juridiskās problēmas šādus likumus pieņemot – kolīzijas ar Civillikuma normām.

3. Tā kā sabiedrībai, kā dzīvu indivīdu kopumam, piemīt dzīvam indivīdam raksturīgais pašsaglabāšanās instikts, aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši. Esmu lepns, ka Latvijas sabiedrība, neskatoties uz nemitīgo zombēšanu, tomēr spēj atšėirt auglīgus graudus no neauglīgām pelavām, pēc kurām nepaliks nekas. Demokrātija ir vairākuma griba. Vairākums, kā redzams, homoseksuālas attiecības neatbalsta, tačuneatbalsta tieši homoseksuālu indivīdu “uzbāzīgās” rīcības dēļ.
Vēlreiz uzsvēršu – man un lielai daļai sabiedrības locekļu ir absolūti vienalga, ar ko kāds nodarbojas savā guļamistabā, protams, ja runa ir par pieaugušiem indivīdiem, kas apzinās savas rīcības sekas un ir visu iesaistīto pušu piekrišana. Bet – nav pieņemams, ka savu seksualitāti kāds pārspīlēti cenšas uzspiest publiskajā telpā.

Bruno Jurševics:

pauž personisko viedokli.

1) pilnībā atbalstu šo ES direktīvu. Domāju, ka kopā ar pārējiem “Visu Latvijai” partijas kolēăiem,
kuri vairākuma ir jaunieši ar demokrātisku un tolerantu attieksmi pret dzīvi, mēs atbalstīsim šīs direktīvas pieņemšanu arī Latvijā. Atbalstīšu personīgi šīs direktīvas pieņemšanu, kad tā – ar visticamāk jūsu organizācijas iniciatīvu, atkal Saeimā tiks aktivizēta.
2) atbalstu abu šo likumu pieņemšanu Saeimā. Vairāki cilvēki man uzdevuši jautājumu – vai atbalstu viendzimuma laulības? Šeit man atbilde ir nē, jo laulība pastāv starp sievieti un vīrieti klasiskajā izpratnē. Par likumīgi reģistrētām partnerattiecībām – mana atbilde ir – jā.

Ļoti diskutabls ir jautājums par bērnu adopciju. Šeit primārajām jābūt tikai un vienīgi bērna interesēm, neatkarīgi no cilvēku dzimuma un seksuālās orientācijas. Par šo jautājumu jālemj katrā adopcijas gadījumā ļoti individuāli.

3) sabiedrības attieksmi zināmā mērā veido paši homoseksuāli orientētie cilvēki. Man personīgi ir pozitīva un iecietīga attieksme cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, bet man nav pieņemama homoseksuālisma klaja demonstrācija, publiskos gājienus ieskaitot. Pozitīvu rezultātu var panākt ar pozitīvām aktivitātēm, ar savstarpēji nekonfrontējošiem
pasākumiem. Publiskie gājieni, protams, pastiprina interesi, izraisa reakcijas, bet nedot vēlamo savstarpējās sapratnes rezultātu. Lai mainītu sabiedrības attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā – velku paralēles – lai mainītu sabiedrības attieksmi arī pret pašiem politiķiem…. neder revolucionāra pieeja, ripošana pa vecajām “sliedēm”. Nepieciešams gudrs, pozitīvs sabiedrības izglītošanas darbs (nebaidīšos to nosaukt par “mārketinga” aktivitāti), ar pozitīviem piemēriem, ar pozitīvu personu homoseksuālisma atzīšanu (ir jau arī šobrīd pāris piemēru, bet vajag daudz, daudz vairāk), lai sabiedrība homoseksualitāti asociētu pirmkārt ar konkrēto personību. …un nepieciešama pacietība – “koks neizaug vienā dienā”…, nepieciešami gadi.

2. LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka” iestājas par to, lai Latvijā tiktu pieņemti divi jauni ar ģimenes dzīvi saistīti likumi.
1) Kopdzīves likums – normatīvais akts, kas regulē divu neprecētu cilvēku, kuriem ir pastāvīga un ilgstoša (vismaz 2-3 gadi) kopdzīve, iespējams, arī kopīgs īpašums, bērni utt., juridiskās attiecības. Latvijā ir ļoti liels skaits šādu ģimeņu, kas šobrīd ir juridiski neaizsargātas, piemēram, ja viens no partneriem nomirst vai notiek attiecību šķiršana.
Mūsuprāt, šādam likumam vajadzētu attiekties gan uz heteroseksuāliem, gan arī uz homoseksuāliem pāriem.
2) Reģistrēto partnerattiecību likums – normatīvais akts, kas ļauj diviem viena dzimuma pilngadīgiem cilvēkiem reģistrēt savas attiecības laicīgā ceremonijā, tādējādi iegūstot statusu, kas lielā mērā līdzinās laulāto statusam, bet kas netiek saukts par laulību. Šāda likuma ieviešana neprasītu Satversmes grozījumus, jo partnerattiecību institūts nav tas pats, kas laulības institūts.
Vai Jūs atbalstāt vienu vai abu šo likumu ieviešanu Latvijā? Vai Jūs esat gatavs/-a aktīvi atbalstīt un virzīt to pieņemšanu Saeimā?
3. Divi nesen veikti SKDS pētījumi (2009. gada decembrī un 2010. gada jūlijā) liecina par to, ka Latvijas sabiedrība ir relatīvi neiecietīga pret cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju. Piemēram, 34% respondentu izvēlējās atbildes, kas saistītas ar norobežošanos vai negatīvu attieksmi pret kolēģi, uzzinot, ka viņš vai viņa ir homoseksuāls/-a, 25% aptaujāto mazāk kontaktētos ar šo kolēģi, 4% apspriestu situāciju ar kolēģiem un varētu iesaistīties kādās aktivitātēs pret homoseksuālo kolēģi un vēl 5% pētījuma dalībnieku censtos panākt, lai kolēģi atlaiž no darba vai viņš/viņa pats/-i aizietu no darba.
Kopumā vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju homoseksuālas attiecības uzskata par nosodāmām, tajā skaitā 23% respondentu nosoda gan homoseksuālus cilvēkus, gan homoseksuālas attiecības, bet 31% aptaujāto norāda, ka viņiem nav iebildumu pret homoseksuālajiem cilvēkiem, taču homoseksuālas attiecības ir nosodāmas.
Vai Jūs uzskatāt, ka šāda sabiedrības attieksme ir pieņemama un/vai vēlama? Ja nē, ko Jūs un Jūsu partija darīs, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā?

5 thoughts on “10-tās Saeimas kandidāti un ”Mozaīka”

  1. Tiešām interesanti lasīt un prieks par kandidātu atklātumu. Lasot dažus no viedokļiem tiešām ceru, ka šie cilvēki nesavāks nepieciešamo atbalstu. Tai pat laikā jāatceras, ka personīgais viedoklis ir viena lieta, bet, ja balsojumā par vienu vai otru likumprojektu partija uzstāj uz savu viedokli (koalīcijas līguma iespaidā utt.), tikai retais no deputātiem uzdrošināsies iet pret to.

    Like

  2. Atpakaļ ziņojums: Iekustini pārmaiņas. | G*blogs

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s