Homo@lv 2

kinogalerijas ”K.Suns”  2. stāvā ar vienlīdz burvīgu smaidu kinoviesus sagaidīja kā ”Homo@lv” režisors Kaspars Goba, tā balto liliju mājsaimniece- Līga Dimitere. Ienākot Dimitere atradās man pa kreiso roku, Goba- pa labo. Pēc dievišķā principiem bija gan jabūt otrādi. Līgai bija jāuzliek arī balti spārniņi un Gobam- mazi sātana radziņi. Taču, tas jau būtu pārlieku holivudiski. Zemnieku tautai krīzes apstākļos par glamūru vien sapņot.

Kinoteātra zāle bija gandrīz aizpildīta. Tur, starp krēslu rindām, varēja manīt slājam visus LGBT guru, garus un antigarainīšus. Ja vien man tik ļoti neklibotu pietātes režīms, es noteikti spētu katru pat nosaukt vārdā.🙂 Režisors likās esam saviļnots un mazliet bikls. Tīri piemīlīgi, es teiktu! Bez garām un pompozām runām, manās acīs beidzot tika ļauts iebirt pirmajiem filmas kadriem.

Atzīšos, sākumā es uz ekrānu skatījos kā telēns savā pirmajā pavasarī raugās uz vārtiem. Bez lielas ticības, ka tiem būtu vērts iet cauri. No filmas gaidīju mazāk un, iespējams, tieši tādēļ saņēmu vairāk.

Daži, mazliet iekavēti, bet tomēr- iespadi:

  • ”Homo@lv” liek smaidīt dokumentālai filmai nepieklājīgi bieži! Un tā arī ir šīs filmas vērtība. Smalka pašironija, kas izvijas cauri varoņu personālijām, notikumiem un to kopsakarībām. Iespēja pasmieties par sevi un arī- par citiem. Viegli, bez ļaunuma- vienkārši pasmaidīt!

  • sadalījums ”labais- ļaunais” nepastāv. Filmā ir apskatāmi jēriņi. Melni, balti, pūkaini un pliki… Lielais ļaunais vilks? Uz šādu lomu, iespējams, šajā filmā pretendē Eiropa,  kas veicot mērķtiecīgu homoseksualitātes propogandu. Pašmāju politiķi, kuri bīda mūs kā šaha figūriņas reitinga vārdā. Un sektu līderi, kas uz mūsu rēķina sarīko kārtējo izrādi.  Personīgi man radās iespaids, ka ”vilks” ieskicēts mazliet virspusēji. Mazliet distancēti. Mazliet nepārliecinoši.  Jādomā, kas būtu, ja krāsas sabiezinātu… Uz kuģa sāktos panika?
  • grūti teikt, vai cilvēki, kas tika filmēti, apzinājās to efektu, kas galarezultātā tika panākts…   Vai viņi mērķtiecīgi uz to gāja?  Šaubos.  Daudzi no viņiem atsedz savu būtību mazliet vairāk, nekā to ir ierasts vērot caur pieejamajiem resursiem. Vairāk, nekā paši to ir plānojuši. Noteikti- vairāk, nekā es biju cerējusi.
  • tas nav jaunums pietuvināto lokā, bet tomēr… Kādreizējais raidījuma ”100 grami kultūras”  vadītājs Rihards Bargais un viņa dzīvesbiedrs Armīns Ozoliņš ikdienišķi zvilnot krēslos neuzkrītoši un laiski, gandrīz nemanāmi skatītāja acu priekšā izveic to, ko homoseksuāļu sabiedrībā sauc par ”coming out”(homoseksuālās orientacijas atklāšana plašakai sabiedrībai)… Šādas lietas Latvijā nenotiek bieži. Un pavisam reti gadījumi, kad publiskojas pāris. Turklāt, tāds pāris, kurš ir sabiedrībā atpazīstams un pēc atklāšanās ar steigu nepaņem vagu uz ārzemēm.
  • ”Homo@lv” pamatdoma ir, ka Praidam Latvijā nav jēgas. Ka tas ir tikai svira politiskās varas rokās. Taču es, noskatoties filmu, pati priekš sevis tikai lieku reizi pārliecinājos, ka ir jāturpina atbalstīt LGBT publiskās aktivitātes. Kādēļ? Ļoti vienkārši. Sabiedrība ir jāaudzina.🙂, zinu, ka šāds teksts daudziem varētu ļoti nepatikt. Bet, piedodiet, tā ir! Tie pabriesmīgie  skati no antipraida kustības puses bija piemirsušies. Laiks taču dziedējot visu. Es, turklāt,  neesmu ļaunatminīga. Jā… bet agresija ka izteiksmes forma cilvēkos  ir jāizskauž.

Māris Zanders, Juris Cālītis, Juris Lavrikovs, Linda Freimane, Evita Goša, Māris Sants, Rihards Bargais, Imants Kozlovskis, Gabriels Andrejs Strautiņš, Līga Dimitere, Kaspars Dimiters, Igors Masļakovs, Jānis Šmits, Aleksejs Ļedjajevs… Un vēl, un vēl, un vēl… Izsekot katram teikumam, tā svaram un nozīmei patiesi ir gana sarežģīti. Viedokļi, domas saplūst, krustojas un dalās tik harmoniski, ka ir grūti savādāk formulēt sajūtu pēc filmas kā vienīgi- kaut ko tā manī viennozīmīgi aizskāra un aizkustināja. Kaut ko, kam vēl ir jāiegūst vārds un formulējums. ”Homo@lv” nav filma, kura aizmirstas brīdī, kad piecelies no krēsla, lai dotos ārā no kinoteātra.

Iespējams, tas ir tādēļ, ka es esmu homoseksuāla. Un es negrasos teikt, ka viss ir vienkārši vai brīnišķīgi. Vai, ka man ir ”pa kaifu” piedalīties Praidā un just sabiedrības dusmas… Tapt katrreiz pārvērtētai, kad vien mana orientācija kļūst zināma. Man nav patīkami nemitīgi būt zem lupas. Būt labākai, nekā vienkārši ”es”. Just līdzatbildību par katru homoseksuāli un to, kas viņš ir un ko viņš saka. Man nav patīkami izrādīt pateicību ikreiz, kad tiek īpaši atzīmēts- mani pieņem, jo es taču joprojām esmu tāpati… Reaģēt, it kā tā būtu balva miljons latu vērtībā. Tas, ka cilvēku vērtē pēc viņa seksuālās orientācijas… Ir mazliet dīvaini.

Neskatoties uz to, ka es neesmu pirmajās LGBT kustības rindās…  Tā attiecas arī uz mani. Filma ir par katru no mums- drosmīgo, bailīgo, uzticamo, nedevīgo vai cēlo.

Domāju, ka heteroseksuālim pilnīgi līdz brošai homoseksuāļu pārdzīvojumi. Bet Līgas Dimiteres domas par viņas, kā sievietes un sievas dzīvi… Vai Igora Masļakova atklāsmes par to, kā tad sākās viņa apsēstība ar antipraida propogandu… Māra Santa sieviņas drosmīgā un atklātā saruna. Tas viss varētu tomēr ieinteresēt ne tikai homoseksuāļus.

Ir redzams, ka pie filmas ir krietni strādāts. Fons, kadrējums, secība,  noskaņa, krāsas, skaņas…  Tas viss nav tikai vienkārši samesti fakti.

Filmas noslēgumā Līga Dimitere pateicās režisoram par darbu, sveica viņu ar baltām lilijām. Iededza sveci un novēlēja, lai kaut 4 minūtes pirms nāves mēs(kritušie) attaptos no grēka. Un piebilda, ka filma ir gana laba:” Tagad tikai tulkot un uz Zviedriju!”

Nu redz, Dimiterei patika!

P.S. saku paldies ”draugam”(kurš šo lasīs) un ”drauga- draugam”(kurš nelasīs) par iespēju ierasties uz filmas ”Homo@lv” pirmizrādi, nelaužot kinoteātra durvis.

Filmas oficiālā lapa ir apskatāma šeit. Tepat, kā tiek solīts, reiz pavērsies iespēja filmu noskatīties online. Un jau ir iespēja atstāt savus komentārus, iespaidus, domas…

7 thoughts on “Homo@lv 2

  1. mēs ar nejauši trāpijām uz šo filmu.bet diemžēl nebij tās laimes sastapt pašu dimiteres kundzi.atzīšos,ka viņa tomēr pats favorītākais tēls šajā lentē.
    laikam nepareizu dienu izvēlējām,jo tur tikai vien cilvēki četri bija.

    Like

    • pirmizrādē bija pietiekams daudzums skatītaju… Kas loģiski.

      Vēlāk biju uz filmu otrreiz. Izvērtās ģimenes pasākums, manas draudzenes vecāki arī vēlējās noskatīties Praida hroniku. Nu todien bija mazliet vairāk par 4…🙂, ko lai dara, tādi nu mēs esam. Kūtri. No otras puses, K.Suns var lepoties ar labām filmām, taču- ne ar daudz apmeklētājiem.

      Jā, un pirmizrādes gaisotne, protams, bija interesanta. Vienā zālē kā homo, tā ne homo. Un tie, kam fobija no…

      Like

  2. Atpakaļ ziņojums: Homo@lv: pa ceļam uz Berlīni « Rendijas blogs

  3. Rendij!

    Noteikti sirsnīgākais pirmizrādes apraksts, ko nācies lasīt.
    Ļoti interesanti lasīt, ko esi nolasījusi no filmas.

    Ar cieņu,

    Kaspars

    Like

    • Tev ir talants, prieks, ka proti to arī izmantot. Kaut arī banāli skan, bet tiešām, paldies par filmu! Lai izdodās arī turpmāk!

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s