Homo@lv: pa ceļam uz Berlīni

…burvji zina, ka vientieši rej, bet karavāna iet tālāk.

Šogad Starptautiskais Berlīnes kinofestivāls(Berlināde) norisināsies laika posmā no 10. līdz 20. februārim. Pirmo reizi festivāla programmas „Panorama dokumentale” ietvaros tiks pārstāvēta arī Latvijas režisora dokumentālā filma. Latvija Berlinādē ir ”atzīmējusies”  iepriekš, taču- citās apakšprogrammās.

Uz festivālu šoreiz dosies Kaspars Goba ar savu darbu „Homo@lv”. Bez šaubām- patīkami to uzzināt! Izgaršojot šo K. Gobas sasniegumu, bez ievērības grūti atstāt arī nule kā medijos atspoguļoto deputātu villošanos.  Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti sprieda par  Latvijas kino nozares nākotni. Būtībā, pārmetot NKC (Nacionālais kino centrs) nepareizu finansu līdzekļu administrēšanu, piešķirot atbalstu tādiem Latvijas valstij nevēlamiem kino projektiem, kā “Homo@lv”.

Vai tas nav mājiens, ka NKC atrodas nekompetenti cilvēki? Un varbūt, budžeta lāpīšanas ietvaros, visus NKC darbiniekus vajadzētu atlaist, bet viņu funkcijas varētu pārņemt deputātu- ekspertu kopa ar I. Rībenu priekšgalā? Latvijā ir taču tāds politiski populārs lēmums- izspiest ekonomisko labumu no apakšām, lai dažādu piemaksu veidā pārdalītu  to augšām.

I. Rībena uzskata, ka seksuālo minoritāšu jautājums Latvijas nākotnei ir nebūtisks un nevērtīgs. Tādā gadījumā, es tikai domāju, kam jānotiek, lai tas tomēr kļūtu būtisks? Vai tiešām kaut kam tik briesmīgam kā notikumi dokumentālajā filmā “Ešafots”?  Es ceru, ka nē.

Dokumentālais kino vienmēr skar tēmas, par kurām diskutē sabiedrība. Tāda ir definīcija. Arī tad, ja diskusijas ir nenozīmīgas. Apšaubu, ka Latvijas nākotnei ir nozīmīga Pakalniņas dokumentalā filma ”Teodors”.  Stāsts par kolorītu večuku ir…  stāts par kolorītu večuku. Kādu ir tūkstošiem.”Šķērsiela”, stāsts par cilvēkiem ielas garumā. “Jumta likums”, zīriņu trilleris… Nevar izsvērt dokumentālās filmas nozīmīgumu, tas ir pārmērīgi subjektīvs parametrs. Var izvērtēt tikai patiesumu, tehnisko izpildījumu un mākslinieciko vērtību.

Nostādne- patriotismu veicinošas filmas, atgādina Krieviju. Vēl vairāk tas atgādina ASV. Kur zombēšana patriotisma virzienā notiek ne tikai dokumentāla kino, bet arī Holivudas līmenī. Gribētos tomēr teikt, ka patriotismu vislabāk stimulē valsts varas izpildīgums, produktivitāte un tādi valsts varas instrumenti, kas veicina harmonisku sabiedrības izaugsmi, attīstību, integrāciju.

Mūsu laikos deputāti uzskata, ka var rotaļāties ar sabiedrības uzskatiem. Piesaukt tos sev tīkamā kontekstā, bez seguma. Jo apelēt pie sabiedrības interesēm varētu tikai tad, ja kino projekti tiktu iesniegti sabiedrības izvērtēšanai. Un finansējums tiktu piešķirts atbilstoši  šim vērtējumam. Līdzīgi kā tas notiek ar projektiem citās nozarēs.

Jo: “…demokrātija? Demokrātija ir dārga lieta. Katram ir savs viedoklis hren**ijs!”.

Gabriels Andrejs Strautiņš

Hm… taču, dokumentālā filma Homo@lv jau ir uzņemta. Piedzīvojusi pirmizrādi. Un nu dodas uz Berlīni. I. Rībenai šajā sakarā izsaku līdzjūtību, bet K. Gobam- apsveikumu.

8 thoughts on “Homo@lv: pa ceļam uz Berlīni

  1. Atpakaļ ziņojums: Tweets that mention Homo@lv: pa ceļam uz Berlīni « Rendijas blogs -- Topsy.com

  2. Visu cieņu Gobam! Man tik ļoti patīk, ka tā ir DOKUMENTĀLĀ, ne PROPOGANDAS filma. A Latvijas sabiedrībai augt un augt.

    Like

  3. Latvijas politiķi kārtējo reizi patīkami pārsteidz. Latvijas nākotnei nav svarīga kādas sabiedrības daļas diskriminācijas izskaušana? Tā vietā ir svarīgāk audzināt jaunajiem latviešiem patriotismu, respektīvi, naidu pret krievvalodīgo iedzīvotāju kopumu? Spoža nākotnes vīzija. Fascinē arī Raivis Dzintars un viņa pārstāvētā partija, atvainojos, tagad VL ir kļuvuši par nacionālsociālistiem ar “tīrās” latviešu tautas modeli savās galviņās? Ja vecie politiķi ielaižas izzagšanas galējībā, jaunie izskatās ieslīgst kādā citā, pat daudz biedējošākā galējībā.

    Like

  4. Godīgi sakot es no filmas gaidīju kaut, ko vairāk. Principā ļoti bezpersonisks un paplašināts ziņu materials. Vienīgais noteikti var uzteikt filmā veiksmīgi izvēlēto kadru materiālu, kas visu padara nedaudz dzīvāku.

    Like

  5. Mīļš paldies, Rendij, par lielisko aprakstu.
    Paldies pārējiem atbalstītājiem un arī konstruktīvajiem kritiķiem.

    Ar cieņu

    Kaspars

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s