Viendzimuma partnerattiecību projekts

Lesbiešu, geju un viņu draugu apvienība “Mozaīka” nākusi atklātībā ar paziņojumu par mērķi panākt viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu Latvijā. Ideālajā scenārijā tam vajadzētu notikt  jau 10. Saeimas sasaukuma laikā.

Likumprojekts attiektos uz to viendzimuma pāru attiecībām, kuri  ilgstoši dzīvo kopā un uztur kopīgu mājsaimniecību. Jaunais likums regulētu viendzimuma pāru īpašuma tiesības un tiesības apmeklēt partneri slimnīcā smagu slimību gadījumā. Taču neskartu tādas jomas kā bērnu adopcija, saderināšanās un pūrs.

Mozaīka ir veikusi garus priekšdarbus šī likumprojekta izstrādē un saskaņošanā. Apvienība ir sadarbojusies ar dažādiem sociālajiem partneriem tieslietu jomā, lai panāktu likumprojekta korektu interpretāciju un izklāstu. Likumprojekts ir pilnībā adaptēts integrācijai Civillikumā. Tāpat Mozaīkai ir nopietni strādājusi, veidojot politisku dialogu ar mūsu valsts varenajiem.

Situācija šodienas Saeimā un to partiju vidū, kas tomēr būtu atvētākas LGBT  kopienu interesējošām likuma izmaiņām, nav  iekšēji stabila.  Patiesībā, izredzes izbīdīt šo likumprojektu man šķiet gana mazas. Bet  ir labi ka Mozaīka uzsāk šo darbiņu tagad, nevis atliek to uz kādu labvēlīgāku brīdi.

Tāds, labvēlīgāks brīdis, vienkārši nekad var arī nepienākt. Bez šaubām, viss var neiet gludi. Pretspars šim likumprojektam, protams, būs smags. Tādēļ Mozaīkai pastāv arī plāns “B”.  Kura realizācijai, iespējams, vajadzēs ne tikai Mozaīkas biedru, bet, manu un Tavu atbalstu.

Pērs TV 3 raidījumā “Vīrietis uz paklāja” jokoja, ka mums Latvijā ir tikai 3 geji- Sants, Streips un Pērs. Sants vairs nav Latvijā, tad sanākot, ka Streips un Pērs ir pāris. Līdzīgās kategorijās domājot, es varētu teikt-  lesbietes mums arī ir  tikai 3. Freimane, Kļaviņa un Goša…

Joki- jokiem, bet te ir par ko padomāt.

Viļņošanās ap likumprojektu notiek jau krietnu brīdi. Par to, vēl pirms Mozaīkas paziņojuma, ritēja klusas sarunas notāru un juristu aprindās. Manās ausīs iebira gana tolerantas un pieņemamas atsauksmes par šo tēmu no cilvēkiem kam tieslietas ir maizes darbs. Galu – galā, tie būtu arī viņu ienākumi.  Un šāds likums vienkāršotu šo cilvēku darbu. Jo, ticiet, neviens jurists nav laimīgs, kad jāšķetina matojuma vai kopīpašuma līguma mezgli.  Neoficiālas viendzimuma partnerības gadījumā, šie līgumi mēdz būt vai nu klaji vienai pusei labvēlīgi. Vai tik komplicēti savīti, ka tos grūti  interpretēt viennozīmīgi un tīri.

Nesenā diskusijā par tiesībsarga amatu, vēra ņemama bija kāda Šlesera izteikta piezīme. Viņš lika manīt, ka drīzumā Latviju skars ārzemju vēsmas homoseksuāļu interesēs. Kas nozīmē, ka tautai vajadzīgs tiesībsargs, ar “pareizo cilvēktiesību izpratni”, lai varētu pretoties tam.

Nu ko lai saka? Šlesers gan tur roku uz pulsa.😀

Bet, ko dari Tu?

36 thoughts on “Viendzimuma partnerattiecību projekts

  1. ja es to atklāšu, tad tas vairs nebūs plāns “B”. Jautā Mozaīkai,🙂 bet loģiski to arī pats vari izdomāt.

    Like

  2. bet.. bet.. vai tad Mozaīkas nostāja nebija, ka netīrajā politikā viņi neiesaistīsies? citādi tā bija tāda pirmā lieta, kas ienāca prātā. skandāls jau būtu pamatīgs. un īstenībā jau politiku netīru padara meli, nevis patiesības atklāšana.

    Like

    • pārrunas un sabiedroto meklēšana nav netīra politika. Rezerves plāns- arī tā kā ne. LGBT pamattiesības tostarp nekad un nekur nav savādāk atbrīvotas kā ar konfrontāciju. Domaju, spēle ir gana skaidra visām pusēm. Runa nu jau vairs ir tikai par laiku un uzstājību.

      Like

  3. Lai tas realizētos ir jāmaina grūtāk maināmais likums – Satversme.

    110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti

    Kaut vai tīri no finansiālās puses viendzimuma pāriem būtu vieglāk, ja valsts atzītu šādu savienību. Vispār patīk, ka valdība runā par slikto demogrāfisko situāciju, bet paši ignorē lielu sabiedrības daļu intereses, kas spiež šiem cilvēkiem pamest valsti vai ignorēt vai pretoties tās sistēmai (ne tikai geji, domāju arī plašākas grupas kā nepilsoņi, ārvalstu latvieši utt).

    Like

    • partnerattiecības nav laulība, tādejādi- tā neapdraud 110. panta subjektu( vai objektu… neesmu gan juriste, nezinu).

      Like

    • Satversmes 110. pants aizsargā ne tikai laulību starp vīrieti un sievieti, bet arī ģimeni. Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau sen ir atzinusi, ka ģimene neizriet tikai no laulības, savukārt savā 2010. gada 24. jūnija spriedumā Schalk and Kopf v. Austria pirmo reizi atzina arī homoseksuāla pāra tiesības uz ģimenes dzīvi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta izpratnē. Līdz šī sprieduma pieņemšanai ECT vienmēr atsaucās tikai uz šādu pāru privāto dzīvi 8. panta izpratnē. Arī Satversmes tiesa ir spriedusi, ka ģimene nebalstās tikai uz laulību. Par to iesaku izlasīt Jāņa Plepa promocijas darba 192. – 193. lpp.

      Like

  4. Manuprāt, šis likumprojekts ir svarīgs ne vien homo sabiedrībai, bet arī hetero, jo milzum daudz pāru dzīvo kopā nereģistrējot laulību, tādejādi,apdraudot savas intereses partnera lemtspējas, nāves u.c. gadījumos.
    Ja nu Mozaīka meklētu sabiedrotos hetero sabiedrības daļā un tad kopīgi ietu uz valdību?

    Like

    • būtiskāk, ka neregistrētas viendzimuma attiecības sabiedrībai acīmredzami nenāk par labu. Tikai par to neviens neaizdomājas.

      Runa ir par potenciālu interešu konfliktu. Par darījumiem. Par naudu. Ieinteresētību. Neētisku nodarbinātību u.t.ml.. Nu ir taču ierobežojumi heteroseksuāļiem- nepieņemt darbā radiniekus, piemēram. Homoseksualitātes gadījumā tas nekādā veidā nevar tikt regulēts. Pirmkārt, lielākā daļa homoseksuāļu slēpjas. Un slēpj savas attiecības, pat tad, ja abi no pāra strādā vienā uzņemumā. Otrkārt, kopdzīves fakts jāpierāda kā tāds. Treškārt, likums nevar regulēt to, kā juridiski nav.

      Like

    • Ierobežojumi, nav heteroseksuāļiem, tie ir noteiktām amatpersonām neatkarīgi no to dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības vai seksuālās orientācijas. Nevjag atdalīt hetero no homo, arī nelaulātie hetero pāri var tupēt vienā bodītē un ne čiku, ne grabu…
      Likumprojekts neies uz priekšu (ja to virzīs homo sabiedrība), jo:
      Pirmkārt, sabiedrība ir pret homo partnerattiecību reģistrēšanu, jau pašā saknē. Sabiedrība nepieņem homoseksuālas attiecības kā tādas. Homoseksualitāte viņuprāt ir iznīdējams ļaunums vai slimība, kas jāārstē.
      Un galvenais, šobrīd homo sabiedrība prasa reģistrēt partnerattiecības, bet pēc laika prasīs adoptēt bērnus (pasarg Die’s, tie izvirtuļi tak sabojās bērnus! Bērnus drīkst audzināt tikai “pareizā” sabiedrības daļa).
      Savukārt, ja par savām tiesībām cīnītos ne homo vai hetero, bet Cilvēki, kas dzīvo kopā, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vai nevar laulāties, bet vēlas partneri “legalizēt”trešās personas acīs, tad varbūt tautas kalpi nevarētu “izlocīties”.

      Like

    • mini iemeslu, kādēļ heteroseksuāļi nevarētu legalizēt savas attiecības jau tagad? Negribēšanai nav nekāda sakara ar nevarēšanu. Un, ja atrodas kāda muļķe, kas gatava pieņemt, ka vīrietis viņu neprec, bet patērē, tad pati vien vainīga. Jo instruments attiecību legalizēšanai priekš hetero jau ir. Un tā ir Dzimtsarakstos noslēgta laulība.

      Homoseksuāļu centieni izvilkt gaismā kādu mistisku heteroseksuāļu grupu, kurai arī heteroseksuālas partnerattiecības būtu aktuālas, man izskatās pēc tās lapsas, kas tēloja slimu, lai tik vilks viņu stiepj. Ir stulbi censties piešūt problēmu sabiedrības grupai, kurai šīs problēmas vienkārši nav. Ja hetero pāris nav oficiāli kopā, tā ir viņu izvēle.

      Kādēļ lai hetero būtu interesanti izmantot šādas partnerattiecības? Jo viņi nevēlas saderināšanos, gatavot pūru? Vai viens no abiem vēlas būt drošs, ka šādās attiecībās otrs nevarēs iedomāties adoptēt bērnu, jo attiecīgs statuss šādu ekstru neparedz?

      Ja partnerattiecību likums paredz, ka bērnus mēs nevaram adoptēt, tad arī hetero- nevarēs, pretēji tā būtu kliedzoša diskriminācija jau atkal- pēc seksuālās orientācijas pazīmes.

      …par amatpersonām. Interesanti, kurā tad brīdī uzrādās viendzimuma kopdzīves partneris? Nevienā. Tas nenozīmē, ka attiecības mazāk ciešas un, ka shēmas nepastāv. Homoseksuāļi shēmo tieši tapat ka hetero. Ar atšķirību, ka ir par vienu iespēju mazāk šo shēmu saskatīt.

      Like

    • Man rodas iespaids, ka tiek jauktas divas dažādas lietas – nereģistrēta kopdzīve un reģistrētas partnerattiecības. Pašlaik Latvijā vienīgā tiesiski aizsargātā ģimenes forma ir laulība starp vīrieti un sievieti, tātad tiesiski neaizsargāti ir gan nelaulāti heteroseksuāli pāri, gan homoseksuāli pāri. Kā Rendija minēja, hetero pāriem tomēr ir iespēja aizsardzību iegūt, respektīvi, stāties laulībā, bet homo pāriem šādas iespējas nav.

      Pirms dažiem gadiem Tieslietu ministrijā tika veikta izpēte par iespēju LV izstrādāt likumu, kas tiesības (protams, daudz ierobežotākas nekā laulībā) piešķirtu arī pāriem, kas dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, taču politiskais uzstādījums bija tāds, ka šim likumam būtu jāattiecas tikai uz hetero pāriem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau vairākos spriedumos ir norādījusi, ka, ja kādas tiesības tiek piešķirtas nelaulātiem hetero pāriem, tās piešķiramas arī homo pāriem. Protams, šāda iespēja tā laika politiskajā gaisotnē nelikās jauks scenārijs, tāpēc ideja par Kopdzīves likumu vispār tika “noņemta no trases”, jo bija skaidrs, ka “agresīvie homoseksuālisti” izcīnīs nereģistrētajiem hetero pāriem piešķirtās tiesības tiesas ceļā.

      Savukārt, tā kā LV jau no laulības institūta neizriet pārāk daudz tiesību, tad nav saskatāma jēga arī hetero pāriem paredzēt iespēju reģistrēt partnerattiecības, no kurām izrietētu ierobežotāks tiesību loks. Tāpēc iespēju reģistrēt partnerattiecības “Mozaīka” ir paredzējusi tikai homo pāriem.

      Nākotnē pieņemamajam nereģistrētas kopdzīves likumam vajadzētu attiekties uz jebkuru pāri, kurš nebūs nekādā veidā reģistrējis attiecības, – ne noslēdzis laulību, ne reģistrējis partnerattiecības.

      Like

    • Cepiens par adopciju man vispār šķiet tik komisks. LV drīkst adoptēt laulātie kopīgi VAI viens cilvēks, un seksuālā orientācija nevar būt par pamatu liegumam adoptēt.

      Sorry, ka vienmēr piesaucu arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus, bet tie tomēr ir svarīgi; lietā E.B. pret Franciju ECT norādīja, ka, ja valstī tiek piešķirtas tiesības vienai personai adoptēt, tad šīs tiesības nevar tikt liegtas potenciālā adoptētāja seksuālās orientācijas dēļ.

      Like

    • Tas nebija cepiens. Tas bija tikai piemērs par heteroseksuālu partnerattiecību fenomena absurdumu. Jo slīdzinoši klasiski izprotamajai laulībai, partnerattiecības ir “mazāk izdevīgs piedavājums”.

      Zināms, ka vispārēji adopcijas lietās orientācija nav atlases kritērijs.

      Tomer, ja jau saruna ievirzījusies šajā tēmā, kā viendzimuma partnerattiecību likumprojekts paredz kārtot šādā ģimenē esošu bērnu likteni gadījumā, ja bioloģiskā māte iet bijā vai zaudē rīcībspēju?

      Like

    • Ar to cepienu es biju domājusi cepienu sabiedrības daļā, kas uzķeras uz PLL demagoģiskās, melīgās retorikas.

      Diemžēl PAL bērnu jautājumu neskar vispār… Ļoti žēl to teikt, bet šāds lēmums tika pieņemts, lai būtu lielākas izredzes…

      Like

    • Par adopciju, necienu PLL, bet, ja pareizi saprotu, reģistrēti partneri bērnu adoptēt nevarēs. Varēs kā šobrīd, viens no partneriem ar visām no tā izrietošām sekām?!

      Like

    • Diemžēl taisnība, neesam to paredzējuši. Protams, ne tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka pat daudzās valstīs, kuras LGBT tiesību jomā ir mums priekšā gaismas gadus (un kurās viendzimuma pāriem ir PAL, nevis laulība), tieši adopcijas jautājums joprojām bieži ir tieši tas, kas ir galvenā (vienīgā) atšķirība starp laulību un PAL. Un, ņemot vērā gaisotni LV, uzskatījām par labāku to PAL neietvert.

      Lietas gan virzās uz priekšu ātri – ir aizvien vairāk pētījumu par to, ka viendzimuma pāri ir tieši tikpat labi vai slikti vecāki saviem bērniem kā hetero pāri, tāpēc pamazām atšķirība zudīs.

      Kaut kā nevaru saprast to, kāpēc dzemdēt savus bērnus ir salīdzinoši vienkārši, bet adopcija tiek padarīta par kaut kādu karsto kartupeli.

      Like

    • Varbūt tādēļ, ka ne visiem un visām dota iespēja jeb atņemta iespēja dzemdēt savus…

      Like

    • Es to domāju tā, ka dzemdēšanai nav nekādu kritēriju, arī audzināšanai tie ir katastrofāli minimāli, to var darīt jebkurš (nu, dzemdēt tikai sievietes :)), savukārt, lai adoptētu, jāatbilst milzumam kritēriju. Daļa sabiedrības arī maldīgi uzskata, ka gejiem un lesbietēm nevar būt savu bioloģisko bērnu, bet seksuālā orientācija taču neatņem reproduktīvās spējas! Tas, ka nav tiesiskā regulējuma, protams, rada nedrošību, tomēr arī LV gejiem un lesbietēm ir savi bērni.

      Like

    • tas ir gluži līdzīgi kā pastāv bubulis par ārzemju adopcijām. Tostarp, piemēram, ir kāds gadījums, kur bērns Latvijā uzskatīts par kurlu. Viņš nerunāja vecumā, kad to jau vajadzēja darīt.

      Ārzemēs, atklājās, ka bērns ir vājdzirdīgs. Turklāt, ne sevišķi nopietna operācija atgriezīs dzirdi pilnībā. Bērns sāka runāt vēl pirms operācijas.

      Latvijā viņš bija nolemts kļūdainas diagnozes dēļ. Bet tas nevienu šeit neinteresē.

      Galvenais, ka ārzemju adopcija tīri principa pēc ir slikta. Un punkts.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s