BILLITIS DZIESMAS

S. Vidbergs “Billitis dziesmas”

tālajā 1894. gadā francūzis Pjērs Luiss nāca klajā ar darbu “Billitis dziesmas”.  Jāmin, ka autors nekad nav dzinies pēc slavas. Dzīves laikā viņš bija izteikts tā laika bohēmas pārstāvis, kurš vienkārši tvēra dzīvi. Pēc nāves viņa miteklī tika atrasti nieka 420 kg ar manuskriptiem, to vidū- dzeja, poēmas, romāni. Tikai maza daļa no tiem ir tikusi publicēta. Luisa darbus caurvij tieša un pat bezkaunīga erotika.

“Billitis dziesmas” nenoliedzami ir jutekliska, erotizēta, sapņaina atkailināšanās. Autors  rotaļājas ar antīkās pasaules lesbiešu tēliem. Rezultāts- patiesi, nevainīgu vēlmju un piesātinātas iekāres teksti.

Viņa ienāca un kaislīgi, puspievērtām acīm piekļāva savas lūpas manējām un mūsu mēles sastapās… Nekad savā dzīvē nebiju izjutusi tādu skūpstu.

Viņa stāvēja piespiedusies man klāt mīlā un kārdinājumā. Viens no maniem ceļiem pamazām cēlās uz augšu starp viņas karstiem gurniem, kas pašķīrās kā mīlētājam pretī.

Mana roka, pa tuniku klejodama, lūkoja satvert apslēpto miesu, kas gan pieglaudās viļņaina, gan izstiepās lokana, visai ādai notrīsot.

Iekāres pilnām acīm viņa rādīja uz gultu; bet mums nebij tiesības mīlēties, kamēr nebij notikusi kāzu ceremonija, un pēkšņi mēs atrāvāmies viena no otras.

*

Nemīļo mani ar smaidiem, fleitām un sapītām puķēm, bet ar savu sirdi un asarām, kā es tevi mīlu ar savu krūti un savām elsām.

Kad tavas krūtis sakļaujas ar manējām, kad es jūtu tavu dzīvību saplūstam ar manējo, kad tavi ceļgali sažņaudz mani, tad manas elsojošās lūpas vairs netiecās pēc tavējām.

Apskauj mani, kā es apskauju tevi! Lūk, lampa izdzisusi, mēs ieritam naktī; bet es saspiežu tavu lokano miesu un dzirdu tavas nemitīgās žēlabas…

Nopūties! Nopūties! Nopūties! Ak, sieviete! Eross mūs aizrauj mokās. Ja tev šai gultā būtu jādzemdē bērns, tu mocītos mazāk, nekā tad, kad tev jāatsvabinās no mīlas.

Pjēra Luisa darbs sevišķi interesants gan top tādēļ, ka tas 1928. gada janvārī tika izdots arī Latvijā… “Billitis dziesmas”  latviešu valodā tulkojis Jānis Sudrabkalns. Ilustrējis sava laika spožākais grafiķis Sigismunds Vidbergs. Grāmatu izdeva Latvijas Kultūras spiestuve 550 eksemplāros. Katra eksemplāra sākumlapā atrodams ilustratora autogrāfs. Laimīgā grāmatas īpašnieka vārds un grāmatas eksemplāra numurs.

Rainis, J. Rapa, K. Skalbe, J. Akuraters, T. Reiters, Ed. Virza… Grāmatas īpašnieku sarkastā ir sastopami Latvijas spožākie  30-to gadu rakstnieki, dzejnieki, mākslinieki, ārsti un politiķi.

Ne mazāk interesanti ir uzzināt, ka grāmata “Billitis dziesmas” 20 000 eksemplāros tika pārizdota 1990. gadā. Salikšanai iesniegta- 1989… Tātad, laikā, kad pilnā sparā ritēja Latvijas neatkarības atjaunošana. Un viennozīmīgi, diskusija par viendzimuma attiecībām sabiedrībā tolaik vēl nebija atvērta. Šī grāmata bija dārga- 15 rubļi. Esot stāvējusi pašos augstākajos plauktos, tur, kur parasti ieskatījušies vien mākslas cienītāji.

Kā secinam no Jāņa Rokpeļņa komentāra grāmatas beigās, tā tikusi pārizdota sakarā ar grafiķa- Sigismunda Vidberga simtgadi. Mākslinieks “Billitis dziesmas” ilustrēt sācis vēl 1926. gadā, divus gadus pirms grāmtas pirmbublicēšanas latviešu valodā un acīmredzami nopietni piegājis šim darbam. Daži viņa zīmējumi atrodami Mākslas muzeja glabātuvē.

Grāmatas noformējumā izmantotas divas krāsas- zila un rozā. Uz tās aizmugurējā vāka ir atrodams otrādi pavērsts trīsstūris, kas ir geju un lesbiešu starptautisks simbols cīņā par cilvēktiesībām.

Paliek atklāts jautājums, par drosmi un uzdrīkstēšanos. 1928. gadā Latvijā bija iespējams sastapt 500  sabiedrībā plašāk zināmus cilvēkus, kuri bija gatavi likt savu vārdu ķīlā par šāda satura grāmatu. Un kā ir šodien?