Rudens

Ir rudens. Divu domu nav! Zāle vēl zaļa. Taču pievakares dzestrajās debesīs pār Daugavu aizslīd pirmie dzērvju kāši. Ir rudens…

Lietus līst, Un līst. Nebeidzami un uzstājīgi. Lietuslāses atsitas pret palodzi, rit gar varenajiem papeļu stumbriem, sabirst peļķē tepat, pie veco koku saknēm.  Kastaņi ir bezcerīgi izmirkuši, krusas sabārti, nokaunējušies tie viz uz ietves, zaudējuši savu aso čaulu, un izskatās dzīves apmulsuši.

Rudens. Laiks, kad vēlie kaķēni steidz pieaugt, neveiklām kājelēm tipinot starp peļķēm, kamēr pilsēta mācās atkal lēni tīties miglā, slēpt torņus un kvartāla aprises.

Rudenim piedien kāda skaista, spoža, īpaša iedvesma. Tās vēstījums uzplaukst kā rets zieds, kura smarža ir reibinoša, ziedlapas- neredzamas. Un tu droši zini, ka dzīve ir kaut kas vairāk nekā vienkārši sataustāms…

Divu domu nav.

🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s