vārdu savienojums, kurš pēdējā laikā bieži tiek lietos kā termina “viendzimuma laulības” aizstājējs. Pirmajā brīdī šķiet, ka tas tiešām raksturo ļoti tieši un precīzi divu cilvēku brīvas gribas savienību- dot savus solījumus ilgtermiņa kopbūšanai un labākai dzīvei viens otra paspārnē arī sliktākos, ne tikai labos laikos.
Brīnišķīgi! Homoseksuāla cilvēku sapnis. Būt brīvam savā partnera izvēlē. Brīvi izvēlēties, brīvi slēgt laulību… Brīvi. Un tomēr!
Sabiedrības heteroseksuālā daļa vārdu kombināciju “brīvās laulības” uztver ar krietni mazāku pretestību, ja salīdzina ar “viendzimuma laulību” pieminēšanu.
Pirmkārt,
“brīvas laulības” dod plašu lauku pārspīletām fantāzijām par to, kā nu tas tagad būs?! Ja jau mums ir brīvas laulības, tad visi var precēt visus! Un- kur tad robežas sākas un kur tās robežas beidzas?! Varbūt kaimiņu Pēteris var precēt savu kazu? A ja nu Ruta grib precēt kaktusu? Jo tas dikti mīļš un allaž stāv tepat, uz palodzes. Galu- galā, varbūt var lūgt roku tam ofisa krēslam, kurš jau 10 gadus uzticami kalpojis? Neizbēgami, lietas, kuras nav tieši formulētas dod sabiedrībai papildus iespēju tīši un ar nolūku izgrozīt faktus sev vēlamajā virzienā. Apejot tolerances definētas, sapratīgi domajošas būtnes uzturētas, robežšķirtnes.
Otkārt,
brīvās laulības asociējas ne ar ko citu, kā vien ar diviem cilvēkiem, kurus vieno tikai stabili noturīgs seksuāls akts. Vispār jau to apzīmē kā mīļāko būšanu, bet redz… Hippiju laiki, laikam, ienesuši tomēr savas korekcijas.
Secinājumi?
🙂 , … vai mums to vajag? Tik viegli pieņemt apzīmējumu- “brīvās laulības”?
Laulība ir mākslīgi radīts institūts, kurš attiecināms tikai uz cilvēku sugu kā tādu. Divu garīgu būtņu brīvas gribas savienība. Nu un? Esi drošs, tas tiks ignorēts pie pimās izdevības! Un tā vietā, lai diskutētu par reāli nepieciešamo, tev kā homoseksuālim būs jāatbild uz absolūti murgainiem pieņēmumiem par starpsugu vai pasarg Die’s- starpplauktu krustošanos, piemēram.
Varbūt paliekam pie “viendzimuma laulībām”, kur vienlīdz skaidrs kurš, ko un ar kuru? Tāpat jau debates spīd bezgalīgas. Tāpat jau, pat pie lielākā optimisma, vairums geju un lesbiešu nemaz netic, ka kas tāds Latvijā varētu tikt pieļauts ātrāk kā pēc gadiem padsmit.
Skaidrība dažkārt slēpjas lietu vienkāršībā.
Vai ne?
homosexuality.wordpress.com 
Tā sauktajai civillaulībai ir diezgan būtiskas priekšrocības, šķiršanās gadījumā ietaupās nauda, laiks, un nervu sūniņas, kuras neatjaunojas, nu, tiesas prāvas… Un vēl, šajās laulībās esošie pāri dzīvo saticīgāk, cik esmu ievērojis. Pēc gadiem 20. tas vairs nebūs aktuāli, jo arī hetero vidū klasiskās laulības būs mazākumā, tādas ir manas subjektīvās domas…
PatīkPatīk
Civillaulība ir novecojis apzīmējums, kuram mūsdienu LV nav seguma. Ir tikai laulība, neatkarīgi no tā- slēgta baznīcā vai dzimtsarakstos.
Tad es secinu, ka tu runā par faktisko kopdzīvi… Jeb piegulēšanu, sentēvu vārdiem runājot. 🙂
PatīkPatīk
manaa sapratnee lielaakie protesti saakas tad, kad lieto vaardu lauliiba, jo tas esot religjisks termins. Vai tad patieshaam nebuutu vienalga, kaa to lietu sauc, ka tik taa padariisha likuma priekshaa nodroshinaatu tieshi taadas pashas tiesiibas un aizsardziibu, kaa arii atbildiibu, kaa hetero lauliiba?
Vai nu briivaas lauliibas, abpuseeja biznesa akta parakstiishana, partnerattieciibas, civil lauliiba, snjuudrancijas akts vai pakts…savienojums, apvienojums, es un tu & co., bet valdiibai ir jaagarantee visas tiesiibas, kas mums kaa latvijas iedziivotaajiem, nodoklju maksaataajiem un cilveekiem pienaakas peec likuma.
Bazniicaam var dot briivu izveeli – laulaat (sarakstiit) vai nelaulaat viendzimuma paarus. Taadaa veidaa ne religjiskaam iestaadeem, ne arii kaadam citam buutu kas sakaams, jo es prasu tikai to, kas man pienaakas peec likuma…
PatīkPatīk
civillaulību mūsu sakarā varētu reanimēt. Sareģistrē mūs valsts priekšā un viss. Vai, nu cik tur vajag, vien mazu apakšpunktiņu Civilkodeksā.
PatīkPatīk
Man gan domāt, termins civillaulība nepastāv kā tāds, vismaz ne juridiski jau nu noteikti, reiz sensenos laikos to faktisko kopdzīvi mēdza dēvēt par civillaulību, tagad ir laulība, neatkarīgo no tā, baznīcā vai dzimtsaraksu nodaļā. Un ar pāris punktiņiem Civillikumā, ne kodekša, jo Civillkodekss nav Latvijā, vien nepietiks, kā nekā Satversme jāmaina un jāizņem punktiņš par to, ko Latvijas valts tur nu aizsargā. Cik naskas simts gudrās galvas bija to iestrādājot, diezin vai būs to svītrojot. Bet ne par blusām šis stāsts.
PatīkPatīk
Civillikumā gan… 🙂 kas jāatzīst, tas jāatzīst.
Fakts ir, ka mums praktiski nav publisku homoseksuālu pāru. Nav neviena, kurš teiktu- es gribu un es to darītu(reģistrētu partnerattiecības).
Tad ko gan runāt par to, ko nevienam faktiski i nevajag ta kā. Rau, Kalniņš atzina savu orientāciju un aizlaida tālēs zilajās…
PatīkPatīk
Nu nu :), pārīti publisku homoseksuālu pāru jau gan var manīt, bet tikai pārīti, kurš teiktu – gribu un darītu.
Bet par Kalniņu runājot, ir vismaz divas versijas, un abas pilnīgi pretējas 🙂
PatīkPatīk
lesbiešu pāri. Ir. Daži. A geju pāri? Atpazīstami un puslīdz stabili… Nu pavisam švaki.
Vismaz viendien man te izvērtas saruna par šo tēmu. Un publiski, sabiedrībai pieejami, identificējami geju pāri praktiski i nav. Cik nu nācas secināt.
PatīkPatīk