Reaching for the Moon

Dramatisks divu sieviešu- dzejnieces Elizabetes Bišopas un arhitektes Lotas de Macedo Soaresas mīlestības stāsts, turklāt biogrāfisks… Maigā Miranda Otto tēlo E. Bišopu. Savukārt skarbā Glorija Piresa iejutusies Lotas lomā. Stāsta gaitā gan redzam personāžu iezīmju rokādi.

Lepnība, dzīves mākslīga sarežģīšana un divu ego konkurence ir kas pretējs sinerģijai un stāstam ar laimīgām beigām. Mani šis stāsts tomēr neapbūra un nenohipnotizēja, savdabīgs infantīlums tajā savijies ar tik sāļu skaudrumu, ka gribas “negribēt” to redzēt. Un tomēr, ja šāds ir bijis tas patiesais divu cilvēku attiecību stāsts, tad man žēl, ka tā.

Filma nerada prieka sajūtu. Tā nav sekla, jo cilvēka dzīve tāda nemēdz būt. Laba iespēja pavērot Brazīlijas dabu, noteiktu vēsturisku periodu šīs valsts pagātnē. Vairāk par filmu IMDb lapā.

Cits viedoklis par šo filmu:

“Lieliskākā filma ko esmu redzējusi pēdējo divu gadu laikā. Recenziju nerakstīšu, bet manuprāt filmai tomēr ir laimīgas beigas, un tā ir par mīlestību… Par to, kā mīl tie, kam mīlestības pietrūcis; kā mīl tie, kurus vismīļākie pametuši… un kā ir mīlēt neskatoties uz šo zaudējumu nodarītajām sāpēm. Un visbeidzot, kā sadziedēt vai nesadziedēt šo zaudējumu. Manuprāt tā ir filma par zaudējumiem un vajadzību pēc vecāku mīlestības un atzinības.”

2 domas par “Reaching for the Moon

Komentēt