Es apņemos, nežēlojot savu dzīvību, aizstāvēt Latvijas valsts neatkarību,
godīgi dzīvot un strādāt,
lai vairotu Latvijas valsts un tautas labklājību.
cilvēki aizbrauc. Un ziniet? Aizbrauc tie zinošie, smaidīgie un labdabīgie… Cilvēki ar dzirksteli, cilvēki ar sirdi. Un cilvēki, kuri negrib braukt! To var nolasīt pēc tām notīm balsī, pēc acu skatiena… pēc skropstu nodrebēšanas brīdī, kad viņi runā par mājām. Apņēmības pilni un iedvesmoti. Tomēr, ar saknēm šeit- dzimtajās mājās.
Kads omulīgs kungs šodien man teica, ka dodas uz Vācīju. Darbs esot sarunāts, alga laba un valodu viņš zinot. Izglītība arī ir atbilstoša. Bez tam, Latvijā viņš jūtas vientuļš.
Viendien viņš attapies, ka nav vairs neviena drauga, kuram uzzvanīt piektdienas vakarā, lai “izlaistu” pa aliņam. Nav neviena domubiedra, ar kuru paticis pļāpāt par visu un neko. Jo visi ir prom. Un viņš palicis pēdējais.
Iespējams, man darbs tāds. Varbūt tiešām vienkārši – tāds! Bet joks par to, ka pēdējais latvietis lidostā izslēdz gaismu, man vairs nešķiet smieklīgs.
Viņi, tie latvieši, kas dzīvo un strāda ārzemēs… Viņi ierodas tik priecīgi, iedvesmoti un tik mērķtiecīgi savā vēlmē atkal aizbraukt. Mūsu valsts palēnām kļūst par tādu kā boksu, kurā F1 pilots iebrauc uz tehnisko apkopi un ātri… Pēc iespējas ātrāk laižas prom!
Un atmiņā palicis kāds jauneklis, kurš uz jautājumu par piederību Latvijas pilsonībai diezgan parupji izmeta:”A čšj-o?! A š–šo za vopros? Počemu vobšče u vas zaradiljisj podozrenija?! Da ja graž-ž-ždaņin!”.
Ha-ha… Nu ja. Viņš nekur negrasījās braukt. Ja kas.
Mēs vēl paliekam.
Lai apkalpotu boksu.
homosexuality.wordpress.com 
Lieki piebilst, cilvēks, indivīds, katrs atsevišķi un visi kopā veido sabiedrību. Kas nu kuram tuvāks. Uz Latviju skatos kā uz zemi, ne valsti. Un man šeit patīk, gan tie drēgni erudeņi, gan vientuļie ziemas vakari, gan vasaras siena pļavā. Jā, reālā situācija ir tāda, ka LV ar nodarbinātību ir tā pašvaki. Un šos vārdus nesaka kāda ar algu virs Ls500, bet dikti mazāk. Viss ir atkarīgs no vēlmēm un realitātes izjūtu, patriotismu un audzināšanu. Bokss nekad nav paticis, tieši tādēl nepalieku šeit, lai apkalpotu boksu, bet gan palieku, lai to nepieļautu. Un visai pozitīvs novērojums, kolēģi nekurn par algas samazināsanu, labi apzinoties, kurnēšana nelīdz, vismaz ne pašsajūtai, plus vēl realitātes izjūta. Bet katrasm jau pēc vēlmēm un vajadzībām.
Patriotiem nezaudēt patriotismu, pasaules iekarotājiem – iekarošanas prieku.
PatīkPatīk
kurnēt gan nav jēgas. Vai nu peldi, vai nu slīksti, bet ar nīkulīgu čīkstēšanu nu nekas nav līdzēts.
Cilvēki arī nečīkst. Tie, kas brauc prom… viņi vienkārši dara. 🙂
PatīkPatīk
Skumji, ka no Latvijas izbrauc ļoti daudz spējīgi, gudri, talantīgi un inteliģenti ļauži, tas attiecas praktiski uz visām nozarēm… Ja, tā turpināsies, tad baidos, ka šī valsts kļūs par tādu, kā sūnu ciemu…
PatīkPatīk
“šī valsts kļūs par tādu, kā sūnu ciemu… ”
Vai tad taa jau nav?
PatīkPatīk
Uz to pusi jau iet, īpaši laukos, kur ir augsts bezdarba līmenis, alkoholisms un morālais pagrimums… Cerams, ka pēc 10. gadiem situācija stipri uzlabosies, bet ja ekomonika strauji pieaugs, tad var būt darbaspēka trūkums, kas to aizpildīs? Atkal būsim dilemmas priekšā…
PatīkPatīk
Lai izprastu lietu īsteno vērtību, reizēm tās ir jāzaudē. Tāpat kā noder aizbraukt no Latvijas, lai sāktu beidzot novērtēt to, kas līdz šim šķita pats par sevi saprotams.
PatīkPatīk