Patriote(-es)

nezinu, vai tas ir patriotisms… Bet es esmu dzimusi šeit, un šeit es vēlos precēties. Tur, kur ir mana ģimene, draugi. Šeit, šajā pilsētā! Un tad, ja tas būtu iespējams un būtu noticis… Tad es tiešām varbūt gribētu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Par savu brīvību un valsti, kas man vēl arī  šo brīvību ir devusi.

Nevis tā, kā to izdarīja tas pirmais lesbiešu pāris. Izrādīšanās pēc. Bez seguma. Skandāla dēļ. Nolika ziedus, nofilmējās un aiztinās no valsts. Lai jau nākamajā brīdī šķirtos, paliekot katra pie savām interesēm. Kur vienai no viņām vienkārši kārojās citas valsts patvērumu.

Nē, ja es tur noliktu ziedus, tas būtu pēc būtības. Jā, tad tas būtu pēc būtības! Klusi, mierīgi. Ar nozīmi- beidzot!

Kāda velna pēc man kaut kur jātrencas? Kādēļ man jāslēdz parterattiecības svešumā, kad tām šeit, tepat, nav nekāda spēka? Kādēļ lai es tērētu laiku un naudu papīram, kuram tāpat nav nozīmes šeit- šajās ielās, mājās un radu priekšā? Tādā gadījumā labāk kārtot lietas tepat, ar šeit pieejamajiem līdzekļiem.

viņas vārdi aizķērās man atmiņā. Varbūt tādēļ, ka mazliet sajutos lepna tobrīd, kad viņa to teica. Lepna par viņu. Manu pilsētnieci… Kas tik ļoti saaugusi ar Rīgas bruģi, putekļiem, iekšpagalmiem un cilvēkiem. Tik ļoti, ka pieder šai pilsētai tikpat organiski kā Klāva autogrāfs piestāv viņa gleznai.

Par to, ka viņas domas sniedzas ārpus sevis. Iziet pasaulē un pieskaras tai.

Doties uz ārzemēm un reģistrēt viendzimuma partnerattiecības tīra principa pēc. Bija laiks, kad man tas likās… nezinu pat… jautri? It kā šādi varētu kādam iespītēt. Vai kaut ko mainīt. Nu jau pāris gadus  es vairs nedomāju tā.

Nudien, ir jēdzīgākas lietas, ko pasākt. Nekā dzīties pa pasauli pēc nosacīti maznozīmīgas papīra strēmelītes ar tīkamu burtu izkārtojumu tajā apšaubāma un drīzāk- neveselīga gandarījuma pēc.

Pat, ja pieņem, ka ES noslēgtas viendzimuma partnerattiecības būs jāatzīst arī Latvijā… Tas ir tikai laika jautājums. Arī tad- es vēlos tās noslēgt šeit. Mājās.

Ik pa laikam man jautā par iespējām reģistrēt viendzimuma partnerattiecības Latvijas pilsoņiem kādā no Eiropas savienības vai ārvalstīm. Tad mana atbilde ir, ka es par to vairs neinteresējos. Šie likumi var mainīties ik pa gadam un tas, ko es esmu zinājusi, var neatbilst realitātei. Ka loģiskākais ceļš- kārotajā valstī iegādāties īpašumu, cenas tagad tomēr ir stipri izlīdzinājušās. Doties turp un dzīvot nost kā šīs valsts piederīgajiem. Legāli. Un vienkārši. Vai arī gaidīt. Cerēt. Un darīt kaut ko lietas labā, lai tas būtu iespējams tepat. Latvijā.

Tas nozīmē- neslēpties. Tas nozīmē- atbildīgā brīdī sniegt atbalstu organizācijām, kas varētu bīdīt partnerattiecību likumprojektu Latvijā. Nepadoties, galu- galā. Jo runa jau nav par diviem, kas slēdz šīs partnerattiecības. Runa ir arī par cilvēkiem, kas šiem diviem ir pietuvināti. Mātes, tēvi, māsas, brāļi, draugi, kaimiņi, kolēģi… Visi tie, kas domā par mums labas domas. Viņi ir pelnījuši, ka viņu labā attieksme un labā griba izlīst reālā darbībā ar nosaukumu ”laimīgas beigas”.

Bezcerība šeit nu būtu uzskatāma par vismaz nodevīgu…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s